Videoliecībās saglabātā pagātne 0
Okupācijas muzejā vakar ar īpašu konferenci tika atzīmēta 2000. videoliecība, kas nonākusi Audiovizuālo materiālu krātuves rīcībā. Par 2000. liecības sniedzēju kļuvis operdziedātājs Jānis Sproģis.
Videoliecības gan interviju, gan dažādu notikumu dokumentēšanas veidā muzejā tiek regulāri vāktas kopš 1996. gada, un patlaban kopējais videoliecību krājums jau sasniedz 3550 stundas, kas nozīmē, ka tā izskatīšanai vien bez pārtraukuma būtu jāvelta pieci mēneši. Dziedātāja un komponista Sproģa stāstītais, piemēram, ilgst piecas stundas. Kā atzīmēja muzeja Audiovizuālo materiālu krātuves vadītājs Andrejs Feldmanis, tad tieši komponisti, arhitekti, mākslinieki un citi radošo profesiju pārstāvji vēl intervēti samērā maz. Muzeja speciālisti gadu gaitā devušies ne vien daudzās ekspedīcijās pa Latvijas novadiem, bet arī strādājuši ASV, Krievijā, Lielbritānijā, Lietuvā un citās valstīs. Absolūtais vairākums stāstnieku ir latvieši, taču liecības tāpat snieguši krievi, vācieši, ebreji un citi. Nākotnei saglabāti viņu vēstījumi, kas skar abu totalitāro režīmu rīcību Latvijā: par 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta represijām, dienestu vācu un tāpat padomju armijā, gaitām piespiedu darbos Vācijā, izsūtījuma, bēgļu gaitu un trimdas iespaidiem, nacionālo partizānu cīņām, holokaustu. Ne visi cilvēki gatavi pilnībā dalīties pārdzīvotajā. Ir tādi, kas pat sirmā vecumā baidās nosaukt savu pāridarītāju vārdus vai kategoriski atsakās liecināt un pat nelaiž muzeja intervētājus pāri mājas slieksnim.
Savāktā krājuma glabātāja Lelde Neimane norāda, ka ne visi intervētie paši bijuši represēti, kaut arī parasti uzrunājamie tiek izvēlēti, vadoties pēc pašvaldību dotajiem represēto sarakstiem. Vērtīgas liecības tāpat sniedz cilvēki, kuru tuvi radinieki bija izsūtīto vidū, nacionālo partizānu atbalstītāji, Rietumos dzīvojošie latvieši.
Kaut arī darba gan interviju vākšanas, gan sistematizācijas ziņā vēl ārkārtīgi daudz, statistika rāda, ka pēdējos gados šis darbs kļuvis intensīvāks. Pēc Leldes Neimanes sacītā, tas ir saprotams, jo jāsteidzas – represiju laikus piedzīvojušo liecinieku kļūst aizvien mazāk. Tostarp Okupācijas muzeja speciālisti martā jau fiksējuši 2001. videoliecību un iecerējuši ekspedīciju ASV.
Okupācijas muzeja Audiovizuālo materiālu krātuves materiāls ir iekļauts Latvijas Nacionālajā muzeju krājumā un ir lielākā šāda veida kolekcija Eiropā, kurā vienkopus savāktas totalitāro režīmu apsūdzošās videoliecības.
