VIDEO. Žuzeps Borels mudina Eiropas Savienību “neaizvērt durvis” visiem krieviem 66
Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels norāda, ka Eiropas Savienībai vajadzētu izvairīties no vispārēja vīzu aizlieguma Krievijas pilsoņiem, kuri vēlas ceļot uz dalībvalstīm. Šo komentāru viņš sniedza 29. augustā intervijā “Radio Free Europe/Radio Liberty” pārstāvim Rikardam Jozvjakam pirms ES aizsardzības un ārlietu ministru sanāksmes Prāgā. Viņi pulcējušies Čehijas galvaspilsētā, lai apspriestu jaunus pasākumus pret Krieviju saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā.
“Es neatbalstītu apgalvojumu, ka neviens krievs nekad nevarētu doties uz Eiropu. Es domāju, ka mums ir jābūt selektīvākiem – ne visiem krieviem jānosaka aizliegums. Daudzi cilvēki vēlas pamest Krieviju. Kopš kara sākuma devušies prom vairāk nekā 300 000 cilvēku. Un lielākā daļa ir profesionāli, augsti izglītoti cilvēki, kuri vairs nevēlas palikt Krievijā. Viņi nevēlas doties karā. Viņi neatbalsta karu. Viņi nevēlas turpināt dzīvot Putina režīmā. Tāpēc es domāju, ka mums nav jāslēdz durvis šiem cilvēkiem,” sacīja Borels.
“Katra dalībvalsts izteiks priekšlikumus, bet, protams, izņemot humanitāros gadījumus, ģimenes apsvērumu dēļ, manuprāt, ir jāskatās uz studentiem, cilvēkiem, ar kuriem mēs vēlamies sazināties. Es domāju, ka Krievijas pilsoniskā sabiedrība nav jāatdala no eiropiešiem; mums un viņiem tas nāks par labu, ja turpināsim komunikāciju,” atbildot uz jautājumu, kuras sabiedrības grupas nevajadzētu ierobežot, atbild Borels.
Aplūkojot turpmākās sankciju paketes, vairs nav pārāk daudz ko sankcionēt: ir gāze, vēl palikusī nafta, kodolenerģija. Vai, jūsuprāt, ir kāda iespēja, ka ES varētu mērķēt uz šo, ja enerģijas cenas turpina celties?
“Protams, enerģijas cenas ir liela problēma eiropiešiem, taču šim cenu pieaugumam ir daudz iemeslu, ne tikai tas, ka pastāv ierobežojoši pasākumi attiecībā uz enerģiju, ko esam importējuši no Krievijas, bet arī ierobežojoši pasākum no Krievijas puses. Bet ogļu un naftas gadījumā mēs esam tie, kas teicām, ka nevēlamies tās pirkt. Gāzes gadījumā mēs saskaramies ar situāciju, kurā Putins teiks: “Mēs negribam to pārdot.” Taču bez tā ir vēl daudzi citi iemesli, kuriem nav nekāda sakara ar situāciju Ukrainā. Sausums, hidroenerģija ir ļoti zema, kodolspēkstacijas Francijā strādā ar 40 procentiem no savas jaudas tehnisku problēmu dēļ, un tas viss kopā rada lielu cenu kāpumu. Un tad ir tirgu finansiālā attīstība un spekulācijas, un ar spekulācijām un prognozēm finansiālās gaidas liek cenām pieaugt,” norāda Borels.
Vai mēs varam izslēgt vēl vairāk sankciju šoziem? Vai sankciju paketes pagaidām ir beigušās?
“Nē, tās nekad nav beigušās. Ziniet, dalībvalstu ziņā ir iesniegt vairāk priekšlikumu. Šī sankciju pakete ir visplašākā, visspēcīgākā ierobežojošo pasākumu pakete, kādu mēs jebkad esam pieņēmuši, un tā ir vērsta uz Krievijas ekonomikas un tehnoloģiju nozarēm, kas ir kritiskas. Krievija vairāk nekā par 40 procentiem ir atkarīga no augsta līmeņa tehnoloģijām no eiropiešiem. Jaunas naftas un gāzes atradnes nevarēs izveidot bez mūsu tehniskā atbalsta,” skaidro Borels.
Visbeidzot attiecībā uz Irānu, vai ir virzība uz kaut kādu vienošanos? Vai hipotētiskā scenārijā, kad būtu noslēgts darījums, vai, jūsuprāt, mēs varētu panākt, lai Irānas enerģijas avoti ES nonāktu jau šoziem?
“Priekš mums tas būtu labi. Domāju, ka šis darījums tirgū ienestu 1 miljonu barelu dienā, varbūt vairāk. Irāņi pārdod savu naftu Ķīnai, un viņi ļoti labprāt dotos uz starptautiskajiem tirgiem par labāku cenu. Tāpēc mums brīdī, kad vēlamies atbrīvoties no Krievijas naftas, ir labi, ja ir citi naftas avoti, kas varētu līdzsvarot tirgu,” intervijas noslēgumā saka Borels.
