VIDEO. Zinātnieki “atdzīvinājuši” briesmīgo vilku sugu, kas izmira pirms 10 tūkstošiem gadu 0
Uzņēmums “Colossal Biosciences” pārsteidza pasauli, paziņojot, ka izmantoja “izveicīgu gēnu inženieriju un seno DNS”, lai izaudzētu trīs briesmīgo vilku kucēnus, kas kā suga izmira pirms 10 tūkstošiem gadu.
Lai arī jaunie vilki – Romuls, Remus un Khaleesi – ir iespaidīgs tehnoloģiskais sasniegums, neatkarīgi eksperti apšauba, ka tie ir briesmīgie vilki, ziņo “BBC”.
Zoologs Filips Sedons no Otago universitātes Jaunzēlandē skaidro, ka dzīvnieki ir “ģenētiski modificēti pelēkie vilki”.
Uzņēmums “Colossal Biosciences” dalījies ar saviem centienus izmantot līdzīgas progresīvās ģenētiskās metodes, lai atgrieztu izmirušos dzīvniekus, tostarp mataino mamutu un Tasmānijas tīģeri.
Tikmēr eksperti ir norādījuši uz svarīgām bioloģiskām atšķirībām starp vilku uz “Time” vāka un briesmīgo vilku, kas klaiņoja un medīja pēdējā ledus laikmeta laikā.
TIME's new cover: The dire wolf is back after over 10,000 years. Here's what that means for other extinct species https://t.co/LQtosdfiEf pic.twitter.com/bv8EbeefuW
— TIME (@TIME) April 7, 2025
Paleoģenētiķis Dr. Niks Rovlenss, arī no Otago universitātes, skaidro, kā senā briesmīgā vilka DNS, kas iegūta no pārakmeņotām atliekām, ir pārāk degradēta un bojāta, lai to bioloģiski kopētu vai klonētu.
“Senā DNS ir kaut kas tāds, ja jūs uz nakti ievietojat svaigu DNS paraugu 500 grādu karstā krāsnī,” “BBC News” sacīja Dr. Rovlenss. “Tas iznāk sadrumstalots – kā lauskas un putekļi. Jūs varat [to] rekonstruēt, bet tas nav pietiekami labs, lai ar to darītu kaut ko citu.”
Tā vietā viņš piebilda, ka “atdzīvināšanas” komanda izmantoja jaunu sintētiskās bioloģijas tehnoloģiju – izgrieza DNS gabalus un ievietoja tos dzīva dzīvnieka ģenētiskajā kodā, kuram ir viss “bioloģiskais plāns”. Šajā gadījumā tas ir pelēkais vilks.
“Tātad tas, ko “Colossal” ir radījis, ir pelēks vilks, taču tam ir dažas briesmīgajam vilkam līdzīgas īpašības, piemēram, lielāks galvaskauss un balta kažokāda,” sacīja Dr. Rovlenss. “Tas ir hibrīds.”
Bioloģe no “Colossal Biosciences” Dr. Beta Šapiro teica, ka šis varoņdarbs atspoguļo “atdzīvināšanu”, ko viņa raksturoja kā dzīvnieku atjaunošanu ar tādām pašām īpašībām.
“Pelēkais vilks ir vistuvākais dzīvais radinieks briesmīgajam vilkam — tie ir ģenētiski ļoti līdzīgi — tāpēc mēs mērķējām uz DNS sekvencēm, kas noved pie briesmīgā vilka iezīmēm, un pēc tam rediģējām pelēkā vilka šūnas… pēc tam mēs klonējām šīs šūnas un izveidojām savus briesmīgos vilkus.”
Tomēr, pēc Dr. Rovlensa teiktā, briesmīgie vilki sāka atšķirties no pelēkajiem vilkiem laika posmā pirms 2,5 līdz sešiem miljoniem gadu.
“Tas ir pilnīgi citā ģintī nekā pelēkie vilki,” viņš teica. “Colossal” salīdzināja briesmīgā vilka un pelēkā vilka genomus, un no aptuveni 19 000 gēnu viņi noteica, ka 20 izmaiņas 14 gēnos radīja viņiem briesmīgo vilku.”
Rediģētie embriji tika implantēti mājas suņu surogātmātēm. Saskaņā ar rakstu “Time”, visi trīs vilki dzimuši ar plānotu ķeizargriezienu, lai samazinātu komplikāciju risku.
Šis tāsts par briesmīgo vilku “atdzīvināšanu” ir piesaistījis globālu uzmanību. Tad, kāpēc šī zinātniskā atšķirība ir svarīga?
“Tāpēc kā izmiršana joprojām ir mūžīga,” “BBC News” sacīja Dr. Rovlenss. “Ja mums nav izmiršanas, kā mēs mācīsimies no savām kļūdām? Vai šis vēsta to, ka mēs varam iet un iznīcināt vidi un ka dzīvnieki var izmirt, bet mēs varam tos atgriezt?”
