Rēzeknes apakšstacijā tiek veikta atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas (BRELL), lai kopīgi ar Lietuvu un Igauniju pievienotos Eiropas energotīklam.
Rēzeknes apakšstacijā tiek veikta atslēgšanās no Krievijas apvienotās energosistēmas (BRELL), lai kopīgi ar Lietuvu un Igauniju pievienotos Eiropas energotīklam.
Foto. LETA/Ieva Leiniša

VIDEO. Viss! Esam brīvi no Krievijas energotīkla; Baltija darbojas autonomi – Latvija elektrību pat eksportē 196

Baltijas valstu atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla noritējusi veiksmīgi, informēja “Augstsprieguma tīkla” (AST) komunikācijas vadītāja Līva Jēgere. Baltijas valstis šobrīd darbojas autonomā režīmā. Lai pievienotos Eiropas energotīklam, Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori – AS “Elering”, AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) un AS “Litgrid”, vienlaicīgi uzsākuši izolētas darbības testu.

Reklāma
Reklāma
“No dokumentiem es uzzināju…” Timmas tēvs atklāj pārsteidzošas detaļas par Sedokovas rīcību
Kokteilis
Astrologi nosaukuši vienīgo zodiaka zīmi, kurai ir saikne ar augstākiem spēkiem
Nekavējoties izmetiet: 10 neveselīgākie pārtikas produkti jūsu ledusskapī
Lasīt citas ziņas

Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas ir veiksmīgi atvienotas no Krievijas kontrolētās energoapgādes sistēmas 8.februārī plkst.9.09, kas nav ietekmējis patērētājus – energoapgādes sistēma. Latvijas

CITI ŠOBRĪD LASA
atslēgšanās no Krievijas elektrotīkla noritējusi veiksmīgi, ziņots AS “Augstsprieguma tīkls” mājaslapā. Atslēgšanās nav radījusi problēmas Latvijas elektrotīklos.

Izolētās darbības tests ir būtisks solis Baltijas elektroenerģijas sistēmu sagatavošanā sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas sinhrono zonu (CESA). Šajā periodā

Baltijas energosistēma autonomi kontrolē frekvenci energosistēmā. Sinhronizācijas procesu ar kontinentālo Eiropu plānots pabeigt 9.februārī ap plkst.14.

Savukārt svētdien, 9.februārī, caur Lietuvas-Polijas savienojumu Baltijas valstis pieslēgsies kontinentālās Eiropas vienotajam elektrotīklam. Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), šāds izolētas darbības tests nav nekas ārkārtējs, un tādi ir notikuši arī iepriekš.

Tehnisko pārslēgšanās uzdevumu veica Baltijas elektrosistēmas operatori – Latvijas AS “Augstsprieguma tīkls”, Lietuvas “Litgrid” un Igaunijas “Elering”.

Baltijas tīklā Latvijai ar Krieviju bija viens elektrotīkla savienojums, Igaunijai – trīs savienojumi, bet Lietuvai ir trīs savienojumi ar Baltkrieviju un divi ar Krieviju Karalaučos.

Sestdien Baltijas valstis, sākot no dienvidu puses, atslēdzās no Krievijas tīkla. Vispirms Lietuva atvienojās no Krievijas un Baltkrievijas, pēc tam no Krievijas tīkla atvienojās Latvija un tad – Igaunija.

Baltijas pārvades sistēmu operatori šim projektam gatavojušies vairāk nekā 15 gadus, ieguldot apjomīgas investīcijas pārvades infrastruktūras attīstībā, tās stiprināšanā

un jaunu tehnoloģiju iegādē, kas nepieciešamas elektroenerģijas sistēmu drošai darbībai.

Brīdī, kad sinhronizācija tiks pabeigta, Lietuva, Latvija un Igaunija pievienosies pasaulē lielākajam sinhronajam tīklam, kas aptver vairāk nekā 400 miljonus patērētāju 26 valstīs. Līdz šim Baltijas valstis bija daļa no Krievijas kontrolētā tīkla sinhronās zonas.

Pievienošanās Eiropas tīklam nodrošinās neatkarīgu, stabilu un uzticamu Baltijas elektroenerģijas tīklu frekvences kontroli, kā arī palielinās enerģētisko drošību reģionā, skaidro AST.

Reklāma
Reklāma

Saistībā ar Baltijas valstu atslēgšanos no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka

iekšlietu dienesti sniedz atbalstu kritiskās infrastruktūras objektu turētājiem drošības pasākumu īstenošanai. Tas tiek darīts saskaņā ar iepriekš speciāli izstrādātiem algoritmiem,

norādīja ministrijā, uzsverot, ka notiek sadarbībā ar pašvaldību policijām un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Lai stiprinātu infrastruktūras drošību un stabilitāti šajā pārejas posmā, Latvija pastiprināti uzrauga Baltijas enerģētisko infrastruktūru,

uzsvēra ministrijā.

Jau ziņots, ka šajā nedēļas nogalē Baltijas valstis atslēdzas no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pieslēgsies Eiropas vienotajam energotīklam.

Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms,

norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), vienlaikus atzīmējot, ka nevar izslēgt īslaicīgus tehniskus starpgadījumus.

Sinhronizācijas projektu Baltijas valstis sāka realizēt 2009.gadā, sākotnēji paredzot sinhronizāciju 2026.gada sākumā, tomēr, ņemot vērā, ka kopš 2022.gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmai, Baltijas valstis, Polija un Eiropas Komisija vienojās pievienošanos veikt jau 2025.gada februārī.

Tehnisko pārslēgšanās uzdevumu veiks Baltijas elektrosistēmas operatori – Latvijas AS “Augstsprieguma tīkls”, Lietuvas “Litgrid” un Igaunijas “Elering”.

Kāpēc notiek sinhronizācija?

Sinhronizācijas mērķis ir palielināt Baltijas valstu energosistēmu neatkarību. Kopā ar kaimiņvalstīm Latvija spēs uzturēt un kontrolēt savu tīklu, nodrošināt stabilitāti, un nebūs atkarīga no Krievijas un Baltkrievijas.

Kāpēc sinhronizācija notiks tieši februārī?

Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana. Siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā nenotiek remontdarbi, kā arī ir mazāka iespējamība nelabvēlīgiem laikapstākļiem. 7. februārī arī beidzas esošais BRELL līgums.

Vai sinhronizācijas dēļ būs elektroenerģijas pārtraukumi un vai man tam jāgatavojas?

Klimata un enerģētikas ministrija uzsver, ka sinhronizācijai veltīta rūpīga un sistemātiska sagatavošanās. Elektroenerģijas pārtraukumi nav gaidāmi, tomēr tas ir tehniski sarežģīts process, tāpēc nevar izslēgt īslaicīgus starpgadījumus. AST ziņo, ka elektroapgādes traucējumu iespējamība nav būtiski augstāka kā nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ. Drošības nolūkos iedzīvotāji aicināti iepazīties ar ministrijas sagatavoto informāciju un sagatavoties tāpat kā stipra vēja vai negaisa gadījumā.

Vai sinhronizācijas dēļ būs elektroenerģijas pārtraukumi un vai man tam jāgatavojas?

Klimata un enerģētikas ministrija uzsver, ka sinhronizācijai veltīta rūpīga un sistemātiska sagatavošanās. Elektroenerģijas pārtraukumi nav gaidāmi, tomēr tas ir tehniski sarežģīts process, tāpēc nevar izslēgt īslaicīgus starpgadījumus. AST ziņo, ka elektroapgādes traucējumu iespējamība nav būtiski augstāka kā nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ. Drošības nolūkos iedzīvotāji aicināti iepazīties ar ministrijas sagatavoto informāciju un sagatavoties tāpat kā stipra vēja vai negaisa gadījumā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.