VIDEO. Viņu ir vairāk, nekā citiem šķiet! Izplatās video ar vēl neredzētu trešo valstu pilsoņu masu Rīgā 0
Sociālo tīklu lietotājs Uldis dalījies ar video, kurā redzams liels skaits citu valstu pilsoņu Latvijā, Rīgā. Kā izrādās, viņu ir daudz vairāk, nekā kādam varētu šķist.
Kā redzams video, uz vienas mājas ir uzraksts “Širhans” – tā ir kafejnīca Sarkandaugavā, tāpēc nav šaubu, ka video uzņemts Latvijā. Ieraksta autors piebilst, ka tas ir Duntes ielas galā.
Starp citu, šī ir Rīga. pic.twitter.com/VsZE3liAJv
— UldisK 🇺🇦🤝🇱🇻🤝🇱🇹 (@UldissidlU) April 3, 2025
“Mazā Parīze? Laikam jau nekur nespruksim, Eiropā kā Eiropā,” piebilst kāda komentāra autore.
Arī politoloģe Ilze Ostrovska dalījusies ar video, vaicājot: “Nopietni? Vai vienkārši provokācija?”
LA.LV sazinājās ar kafejnīcu “Širhans”, kas atbildēja izvairīgi, ne apstiprinot, ne noliedzot faktu par šo cilvēku klātesamību viņu teritorijā.
Vai esi Latvijā novērojis daudz trešo valstu pilsoņu?
Šodien, 3. aprīlī, Saeimas preses dienests izplatīja paziņojumu, ka trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegta vīza vai uzturēšanās atļauja, pirms ieceļošanas Latvijā būs jāsniedz konkrētas ziņas par sevi, radiniekiem un ceļojuma mērķi. Šādas izmaiņas Imigrācijas likumā un grozījumus valsts robežas likumā ceturtdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā atbalstīja Saeima. Izmaiņas nepieciešamas, lai stiprinātu valsts drošību un robežas apsardzības efektivitāti.
Izmaiņas paredz, ka trešo valstu pilsoņiem, kuriem nav Latvijā izsniegtas vīzas vai uzturēšanās atļaujas, būs pienākums 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijā norādīt ceļojuma mērķi, plānoto uzturēšanās laiku, vietu, ceļošanas maršrutu un kontaktinformāciju. Tāpat būs jānorāda informācija par personas vai tās tuvinieka ieņemtiem vēlētiem amatiem, kandidēšanu vēlēšanās, esošo vai bijušo valsts vai pašvaldības amatpersonas statusu, dienestu bruņotajos spēkos, specdienestos, robežsardzē, muitā, iekšlietu, tieslietu vai ārlietu (arī diplomātiskajā) dienestā. Šis pienākums noteikts no šī gada septembra. Par šīs informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu varēs piemērot naudas sodu līdz 2000 eiro.
Izmaiņas paredz, ka valsts drošības iestādes ne retāk kā reizi gadā izvērtēs šādas prasības nepieciešamību, tās ietekmi un turpmāko nepieciešamību un iesniegs par to ziņojumu Saeimai. Šīs izmaiņas neattieksies uz personām ar diplomātisko imunitāti vai tām, kas dodas īstermiņa braucienā oficiālu funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai, paredz grozījumi.
Savukārt caurlaidi pierobežas joslā turpmāk trešo valstu pilsoņiem izsniegs, ja būs saņemta Valsts drošības dienesta piekrišana. Jau izsniegtās un spēkā esošās terminētās caurlaides būs derīgas ne ilgāk kā divus mēnešus no likuma grozījumu spēkā stāšanās. Izmaiņu autori norādījuši, ka patlaban robežas infrastruktūras izbūves laikā ir paaugstināti valsts drošības riski, tāpēc šāda īpaša caurlaižu pārbaudes kārtība pierobežas joslai būtu jānosaka līdz 2027.gada beigām. Valsts robežas likums noteic, ka personām no 15 gadu vecuma pierobežas joslā ir nepieciešama robežsardzes izsniegta pastāvīgā vai terminētā speciālā caurlaide.
Grozījumus Saeimā iesniedza parlamenta Nacionālās drošības komisija, akcentējot, ka Krievija un Baltkrievija neatturēsies arī izmantot tām draudzīgi noskaņotu valstu pilsoņus izlūkošanas un citu pret Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm vērstu kaitniecisku aktivitāšu īstenošanai.
Ārzemnieki, kuriem Latvija izsniegusi uzturēšanās dokumentus, ir pārbaudīti, tomēr, ņemot vērā dažādo risku izpratni un toleranci Eiropas Savienības un Šengenas dalībvalstīs, Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem ir dažādas iespējas saņemt šos dokumentus un brīvi ceļot Šengenas zonā. Piemēram, Ungārija nepiemēro drošības pārbaudes šo valstu pilsoņiem. Tādējādi, ceļojot Eiropas Savienībā, mūsu robežsargiem var nebūt informācijas par šo personu atrašanos Latvijā, skaidrots grozījumu anotācijā.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, ko atbalsta arī Baltkrievija, reģionā ir pieauguši izlūkošanas un hibrīddraudu riski. Lai novērstu ar šo valstu specdienestiem saistītu personu ieceļošanu, kopš 2022.gada februāra Latvijā ir pastiprināta migrācijas kontrole.
