VIDEO. Viņi ir tepat! Baltijas jūrā piefiksē Krievijas armijas korveti, zemūdeni un tās atbalsta kuģi 0
Baltijas jūra vairs nav tikai kuģu ceļš. Tā kļuvusi par sava veida spriedzes zonu. Lai gan citas reģiona valstis savos likumos jau stiprina aizsardzību, Latvija vēl tikai apsver pārmaiņas. Tikmēr jūras spēku krasta apsardzes dienests ik dienu uzrauga, vai starptautiskajos ūdeņos Krievijas ēnu flotes kuģi neapdraud infrastruktūru. Un vai pie mūsu krastiem neparādās okupantu armijas peldlīdzekļi. Žurnālists Jānis Krēvics kopā ar krasta apsardzes kuģa “Cēsis” komandu šonedēļ reģionā, kur zem ūdens atrodas gada sākumā pārrautais datu kabelis, satika gan krievu karakuģus, gan zemūdeni, vēsta raidījums Nekā personīga.
“Mēs dosimies uz Gotlandes ieplaku. Tur ir kaut kādi kuģi, kas mums ir jāatpazīst. Līdz ar to mēs ieskriesimies ar salīdzinoši normālu ātrumu. Un skatieties paši – nedaudz viļņus sitīs pāri.
(NP: Un kas tur būs uzdevums?) Atpazīst mērķus. Kas tur būs, mēs nezinām.
(NP: Tas ir vietā, kur kabelis atrodas?) Pagaidām koordinātes mēs nezinām. Tas ir pirmais info,” informēja Renārs Dronga Komandleitnats, kuģa komandiera pienākumu izpildītājs.
Patruļkuģa “Cēsis” apkalpe ikdienā rūpējas par drošību Baltijas jūrā. Misija ir pārbaudīt, iespējams, Krievijas armijas kuģu manevrus. Ir zināmas tikai aptuvenas to atrašanās vietas, jo radaru sistēmas okupantu peldlīdzekļi ir izslēguši.
Līnija nozīmē, ka patruļkuģis ir atstājis Latvijas teritoriālos ūdeņus un dodas starptautiskajos. Krasta līnija ir aptuveni 12 jūras jūdzes jeb 20 kilometru attālumā. Patruļkuģis dodas uz Gotlandes ieplaku.
Baltijas jūra ir ceļš, pa kuru no ostām Krievijas rietumos agresorvalsts nodrošina kuģu satiksmi. Gar katru no jūras valsts robežām ir tā saucamie teritoriālie ūdeņi, kur bez saskaņošanas ar katru no valstīm ārvalstu kuģi iebraukt nedrīkst. Krievu kuģi kuģo starptautiskajos ūdeņos, ko piejūras valstis nekontrolē. Tur spēkā ir noteikumi, kas uzrauga peldlīdzekļus visā pasaulē. Kuģiem ir jābūt reģistrētiem un jāpeld ar šīs valsts karogu.
Tā saucamā Krievijas ēnu flote izmantot apšaubāmā tehniskā stāvoklī esošus kuģus, kas reģistrēti zem citu valstu karogiem. Ārvalstu mediji vairākkārt ziņojuši, ka šie kuģi uz rietumiem ved krievu naftas produktus. Starptautiskajos ūdeņos novēroti arī it kā zinātniski pētnieciski kuģi, kas visticamāk patiesībā veic militārus uzdevumus.
Pēdējā gada laikā vairākkārt pieredzēts, ka šādi kuģi ar saviem enkuriem bojājuši zemjūras kabeļus. Lai šādus incidentus mēģinātu nepieļaut, Baltijas jūrā izvērsta īpaša specoperācija. Bet kā pieredzējām mūsu izbrauciena laikā Baltijas jūrā – Krievijas armijas kuģi šeit atrodas joprojām un veic savus manevrus.
Komandleitnats kuģa komandiera pienākumu izpildītājs Renārs Dronga norāda, ka uz kuģa stūres mājas var redzēt stāvam cilvēkus.
Pirms brīža nobraucām garām Krievijas zemūdens militārajam atbalsta kuģim. Nobraucām gar pašu pakaļgalu un tajā varējām redzēt arī visus apkalpes cilvēkus.
Dažu jūras jūdžu attālumā no zemūdens atbalsta kuģa parādās vēl viens krievu militārais peldlīdzeklis. Tā ir īpaši aprīkota kaujas mašīna. Paredzēta arī, lai izdarītu militārus uzbrukumus. Apbraucam tam apkārt vairākus lokus, bet uz sakariem krievu kara kuģis neiznāk.
“Nekā personīga” un patruļkuģis “Cēsis” atradās starptautiskajos ūdeņos, kas piekļaujas Zviedrijas teritorijai. Šeit atrodas Krievijas armijas militārā korvete. Kā saka Latvijas jūrnieki, ir reizes, kad šie kara kuģi pagriež lielgabala stobrus Latvijas kuģu virzienā.
Renārs Dronga, Komandleitnats kuģa komandiera pienākumu izpildītājs: “Tas ir kaujas kuģis. Militārais. Viņam, kā mēs paši redzējām, ir lielgabali priekšā. Pa sāniem pretgaisa aizsardzības lielgabali. VIņam uz borta bija arī raķetes un vēl daudz dažāda veida apbruņojuma. Noteikti arī elektroniskās kara darbības ierīces. Tā var teikt – līdz zobiem nobruņoti.”
Pēc nelielām medībām Krasta apsardzes kuģa Cēsis apkalpe jūrā pamana vairākas antenas. Tā ir visticamāk Krievijas zemūdene, kas te pilda militāros manevrus. Gotlandes ieplaka ir dziļākā vieta Baltijas jūrā – vairāk kā 200 metri. tāpēc Krievu zemūdenes to iecienījušas.
Ilgāku laiku zemūdene mēģina no mums attālināties, bet tad tomēr apstājas un izceļas virspusē. Pēc nelielas dreifēšanas uz klaja parādās daži cilvēki, kas mēģina motografēt Latvijas armijas kuģa manevrus.
Tas bija Krievijas zemūdens signāls. Vairāk nekā 20 minūtes “Cēsis” sekoja zemūdenei līdz tā parādījās virs ūdens.
Patrulējot Baltijas jūrā, tiek secināts: ir zemūdens atbalsta kuģis – no Krievijas. Ir vāciešu patruļkuģis, kas uzrauga situāciju Baltijas jūrā. Tālumā palika zemūdene no Krievijas. Tāpat ir arī Krievijas armijas kara korvete.
Kā raidījumā norāda Komandleitnats kuģa komandiera pienākumu izpildītājs Dronga: “Ja redz kādu aizdomīgu, mums iedod informāciju, mēs aizejam, painteresējamies, kas noticis. Vai viss ir kārtībā. Un tad jau sniedzam informāciju tālāk jau uz krastu.”
Pagājušajā gadā Polija, šogad Igaunija un Somija paziņoja, ka savos likumos paredz īpašu iespēju vērsties pret peldlīdzekļiem, kas bojā zemūdens infrastruktūru vai rada cita veida draudus. Šādos gadījumos paredzēti arī galēji līdzekļi – kuģu nogremdēšana, ja to radītie draudi ir nopietni.
Vai Latvijā arī šādus grozījumus nevajadzētu ieviest? Egils Zviedris, SAB priekšnieks, raidījumam Nekā personīga atbildēja: “Tas būtu jādara kopā ar visām Baltijas un ziemeļvalstīm. Jo tikai tādā veidā var efektīvi pielietot Baltijas jūrā. Tas uzlabotu drošību? Katrā ziņā tas raidītu stingru signālu un es domāju, ka otrai pusei būtu jādomā, lai ievērotu šos visus nosacījumus.”
Tikmēr aizsardzības ministrs saka – starptautiskie līgumi, kas regulē satiksmi teritoriālajos un starptautiskajos ūdeņos jau paredzot rīcības algoritmus. Tāpēc Latvijai neko mainīt un uzlabot nevajagot. Viņš arī nesniedz skaidru atbildi, kāpēc igauņi tomēr nolēmuši savu likumdošanu stiprināt, lai ļautu vērsties pret apdraudējumiem jūrā. Drīz pēc grozījumu izdarīšanas igauņi aizturēja bez pacelta karoga braukušu ēnu flotes kuģi.
“Kā jau es teicu, tie konkrētie gadījumi, kas jau ir praksē notikuši, tie notikuši teritoriālajos ūdeņos. Šeit ir bijusi gatavība sadarboties. Teritoriālajos ūdeņos šobrīd mēs varam darboties un šeit nav nekas jāizstrādā. Mums ir tiesības absolūti brīvi rīkoties. Eksluzīvā ekonomiskā zonā – šeit ir starptautisko normu klātesamība. (…) Ja būtu militārs apdraudējums, tad rīcība būtu skaidra. Lai mēs nosargātu drošību. Vienlaikus – vai šeit ir nepieciešams regulējums šādā te veidā, mana īsā atbilde – tas radikāli situāciju nemainītu, tāpēc, ka rīcība ir tas, kas ir primārais, jo nevis konkrēts normatīvais akts. (…)”
Vaicāts, kāpēc igauņi un somi tomēr likumdošanu mainījuši, Sprūds norāda, ka tie ir politiski apsvērumi. “Protams, tas dod arī konkrētāku žestu,” savu vērtējumu sniedz Sprūds. “Bet vēlreiz – dažādas valstis iet savu ceļu. Var būt šie akcenti. Arī Latvijā varam šo pārrunāt. Bet tas akcents ir bijis, ka mums ir jābūt gataviem rīkoties. Rīkoties ar sabiedrotajiem, reģionālajiem partneriem un svarīga NATO klātesamība, ja parādās riski, ko varam nodēvēt par militāru apdraudējumu.”
Valsts Prezidents šo jautājumu raidījumam komentēt atteicās sakot, ka tas esot Valdības darba uzdevums. Latvijas ārlietu ministrija Nekā personīga skaidro – “mēs sekojam līdzi ārvalstu rīcībai. Un tomēr nevarot izslēgt, ka, iegūstot jaunu informāciju par apdraudējumu raksturu, kā arī ņemot vērā citu valstu pieredzi, pilnveidojumi Latvijas normatīvajos aktos varētu tikt veikti.”
Plašāk pievienotajā VIDEO sižetā!
