Ziema ir laiks, kad daba piedzīvo klusuma un miera periodu, un daudzi dzīvnieki dodas ziemas guļā, lai pasargātu sevi no bargajiem laika apstākļiem. Lāči, āpši, sikspārņi un eži ir daži no šiem dzīvniekiem, kuru aktivitāte strauji samazinās, kad iestājas aukstais laiks.
Eži ir viens no šiem dzīvniekiem, kuri parasti saritinās silti izklātās migās un guļ dziļā ziemas miegā. Tomēr portāla LA.LV lasītājs Aldis ir iesūtījis videofragmentu, kurā redzams ezis, kas, neraugoties uz to, ka parasti dodas ziemas miegā, laiski pastaigājas pa viņa pagalmu. Aldis norāda, ka ezis katru dienu nāk baroties viņa pagalmā.
Lai noskaidrotu, kāpēc eži mēdz negulēt ziemas miegu un kāds iemesls tam varētu būt, sazinājos ar Latvijas Nacionālā dabas muzeja Komunikācijas nodaļas vadītāju, zooloģi Intu Langi, kura skaidroja situāciju: “Eži ir dzīvnieki, kuriem raksturīga īstā hibernācija jeb ziemas miegs. Citiem vārdiem sakot, guļ kā beigts – palēnināta sirdsdarbība, elpošana, vielmaiņa, samazināta ķermeņa temperatūra. Tas nozīmē, ka parastos apstākļos šie dzīvnieki paši nemēdz pamosties atkušņu laikā, lai pastaigātos vai meklētu barību.”
Zooloģe norāda, ka mēdz gadīties, kad kāds eža ziemas miegu iztraucē. Visbiežāk tie ir kādi plēsīgie dzīvnieki jeb ežu dabiskie ienaidnieki, piemēram, lapsas un caunas, kas ezi “izrok” no viņa ziemas guļas vietas. Taču nereti tie it arī suņi, kas mēdz iztraucēt eža miegu. Lange norāda, ka eži mēdz ziemot tuvu pie cilvēka, tostarp lapu kaudzēs, zem šķūņiem un pat tajos iekšā, vai arī kādās citās vietās, kur šiem dzīvniekiem ir viegli ielīst. Tāpēc reizēm galvenais traucēklis ir cilvēks, kas ar savām darbībām, piemēram, pārkrāmējot malkas vai zaru kaudzes, zem kurām eži mēdz ziemot, vai kā citādi aktīvi rosoties savā saimniecībā, iztraucē eža dziļo miegu.
Zooloģe skaidro, ka no ziemas miega iztraucēts ezis ir pakļauts riskam, ka tas iztērēs savas ķermeņa rezerves, jo laika apstākļi ir pietiekami skarbi, lai enerģiju tērētu ķermeņa siltuma uzturēšanai, kā arī ziemas periodā ir pietiekami nelabvēlīgi apstākļi, lai ezis dabā atrastu ko ēdamu, ņemot vērā, ka ezis ir kukaiņēdājs un sīko mugurkaulnieku mednieks, piemēram, varžu un uz zemes ligzdojošo putnu ligzdās atrodamo putnu un olu mednieks, taču nekas no tā šobrīd dabā nav pieejams. “Labākajā gadījumā ezim var izdoties atrast jaunu ziemas guļai piemērotu vietu un pārziemot, bet sliktākajā gadījumā aiziet bojā vai kļūt par upuri kādam plēsējam.”
Kā rīkoties, ja ziemas periodā sastopat ezi?
Zooloģe atklāj, ka ir sastapusies ar gadījumi, kad cilvēkiem ir izdevies palīdzēt no ziemas miega iztraucētiem ežiem, vai nu dodot pajumti kūtī, kur ezis neguļ ziemas miegu, tomēr laiku līdz pavasarim pavadījis siltumā un ar pieejamu barības bļodiņu.
Taču viņa iesaka, ja sastopat ezi, kurš ir iztraucēts no ziemas miega, mēģināt ezim piedāvāt jaunu ziemošanas vietu, ievietojot to kastē ar sausu zāli, lapām vai sūnām, uzsverot, ka galvenais ir kastes malā izveidot durtiņas, lai ezis pats varētu izkļūt no tās, ja viņš to vēlas. Kasti ieteicams novietot drošā un netraucētā vietā, neaizmirtos par nepieciešamību ezi apgādāt ar barību, atrodoties šajā kastē. Viņa norāda, ka tad ir iespēja, ka ezis tomēr atsāks savu ziemas guļu un pavasarī būs spējīgs pamosties un atsākt aktīvo dzīves sezonu.