VIDEO. Viens no meklētākajiem noziedzniekiem Latvijā – Ernests Rieksts – sniedz interviju: “Es saku lielu paldies, ka jūs mani ielikāt cietumā. Cietums ir baigi foršā lieta” 92
“Es vienmēr esmu bijis dumpinieks, kuram interesējuši sasniegumi”, portālam LA.LV stāsta Ernests Rieksts, kuru Rīgas pilsētas tiesa ir izsludinājusi meklēšanā krimināllietā par traģisko ugunsgrēku nelegālā hostelī Rīgā, Merķeļa ielā.
Tas notika 2021.gadā, kad, iespējams, ļaunprātīgas dedzināšanas dēļ liesmas nopostīja hosteli, paņemot 8 cilvēku dzīvības. Ernests šo traģēdiju ir dēvējis par “cepamgaļas sezonas atklāšanu”. LA.LV viņš neslēpj, ka tik skarbi izteicies ne tāpēc, ka viņam nebūtu žēl bojā gājušo cilvēku, viņu vairāk interesē, kāpēc publiski netiek runāts par patiesajiem ugunsnelaimes iemesliem.
Ernests Rieksts sociālajos tīklos ir sasniedzams, saruna notiek “Zoom” platformā. Vīrietis mierīgi pastaigājas Dubaijas ielās un atbild uz jautājumiem. Mani viņš nosauc par Karlsonu, kurš uzdrošinājies nointervēt vienu no meklētākajiem noziedzniekiem Latvijā.
Policisti gan par viņu nemaz neesot interesējušies. Sarunas laikā Ernests ir tiešs un skarbs, viņam neesot, ko slēpt. Viņš ir pārliecināts, ka, lai arī ir izsludināts meklēšanā, viņš var brīvi braudīt dzīvi un turpināt ceļot.
Ernests portāla LA.LV lasītājiem atklāj, ka pirmo reizi viņam nepatikšanas ar policiju bijušas 14 gadu vecumā. Par aliņa dzeršanu Vecrīgā. Toreiz esot runājis pretīm policistiem un ticis pie 3 stundu garas “dzīves apdomāšanas” izolatorā. Pēc tam sekojušas vēl četras reizes par līdzīgiem pārkāpumiem.
“Tad man pienāca 18 gadi, piedzima pirmais bērns un es sapratu, ka jāmainās, jālabojas, nedrīkst nekādus likumpārkāpumus taisīt un es atmetu smēķēšanu, alkoholu. Man bērns piedzima, atbildība uzreiz bija augšā, jo es neesmu no tiem, kas pamet bērnus. Es uzskatu, ka par bērniem ir jārūpējas, tāpēc es šeit (red. – Dubaijā) esmu kopā ar ģimeni, kuru es sen nebiju redzējis. Man ir trīs bērni pašam un kopš tā laika es esmu godīgi dzīvojis. Protams, ka manī iekšā tas dumpinieks sēž un runājis pretīm es esmu jau daudzus gadus, teicis savu viedokli, kas ir skaļš. Un Latvija viņu arī dzird. Bet, lai es būtu darījis kādu tīšu likuma pārkāpumu, nē, nu tas nav. Tā nav mana vēlme, un es tā dzīvot negribu.”
Ernests turpina: ”Es esmu skandaloza personība, kura uzkāpusi nevienam vien uz varžacīm. Pateicoties maniem izteikumiem, es nepatīku valdošajai varai jau daudzus gadus. Man ir liela grupa Facebookā. Man seko 52 tūkstoši cilvēku. Manus TikTok video noskatījās daudzi miljoni. Es esmu cilvēks, kas ļoti nepatīk daudziem. Tik daudz heiteru, kā man, es nezinu, kam vēl ir. Bet, tā kā es agrāk esmu dzīvojis Amerikā, es uzskatu, ka ir vārda brīvība. Katrs saka, ko viņš domā. Jā, protams, nenodarot nevienam ļaunumu vai nepārkāpjot patiešām saprātīgus likumus. Neaicinot uz kaut ko tādu, ko nevajadzētu darīt. Principā Merķeļa iela 8 – tā ir tā tiesvedība, kurā principā jau ir pasludināts spriedums. Daudzi nemaz nezinot, kas tur patiesībā notiek. Nezinot to, ka tur ir trīs dedzinātāji. Sabiedrība tiek turēta tādā vakuumā. Viņiem stāsta, ka Ernests Rieksts tur kaut kur vainīgs. Pats Ernests Rieksts nesaprot, kur tur ir vainīgs. Tāpat kā mans juridiskais pārstāvis, kas ir Latvijā viens no vislabākajiem advokātiem – Artūrs Zvejsalnieks, kurš ir pateicis: ”Bez korupcijas es neredzu tevi kā šeit notiesātu.“ Jo īstenībā, man īsti ko tur inkriminēt nav, tiesāja mani dzērumā tiesnese, kuru par dzeršanu atlaida no Jūrmalas tiesas… Nu tā kaut kā īsumā.”
Ernests stāsta, ka necieš meļus, zagļus un cilvēkus ar dažādām atkarībām. Viņam nav bijis problēmu arī fiziski izrēķināties ar darbiniekiem, kuri viņu apzaguši vai ieradušies darbā alkohola reibumā. Tieši alkohola pārmērīga lietošana, iespējams, ir cēlonis ugunsnelaimei Merķeļa ielā. Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros Ernests par viņam inkriminēto noziegumu jau četrus mēnešus ieslodzījumā esot pavadījis.
“Mani četrus mēnešus spīdzināja, manā kamerā, gultā nomira tāds Artūrs, kurš bija arestēts par zāles tirdzniecību. Viņu nospīdzināja, tur bija tīrākā spīdzināšana. Mums kamerā bija ap 40 grādu karsts. Artūrs nomira, viņš bija fantastisks cilvēks, pārējiem bija smagas vai vidēji smagas veselības problēmas un man bija infarkts. Ar infarktu mani nevis aizveda uz slimnīcu, bet attiecīgi ielika pagrabā, un tad pēc diviem mēnešiem uztaisīja analīzes, redzēja, ka ir infarkts tajā kardiogrammā, un tad mani ielika Olaines cietumā. Es saku lielu paldies, ka jūs mani ielikāt cietumā. Cietums ir baigi foršā lieta, man reāli patika. Es atpūtos, es atjaunojos, es iznācu daudz labāks, nekā iegāju, bet kur ir filozofija. Par to spīdzināšanu gan būs kādam jāatbild. Jo tad, kad es gulēju uz grīdas ar infarktu, neviens tev nepalīdz. Viss cietums, visas kameras dauzās par to, lai laiž ārā, ka cilvēks mirst un tevi aizved uz cietumu, par to, mīlīši, būs jāatbild.”
2023. gadā pret Ernestu Riekstu Valsts drošības dienests ir uzsācis kriminālprocesu par Krievijas veikto noziegumu Ukrainā iespējamu slavināšanu un attaisnošanu, kā arī uz nacionālā un etniskā naida, kā arī nesaticības izraisīšanu vērstu darbību. Tas nozīmē, ja Ernests ieradīsies Latvijā, viņu nekavējoties aizturēs. Bet uzņēmējs cietumā nevēlas vairs atgriezties, vismaz pagaidām ne.
“Es tagad esmu izsludināts meklēšanā, bet mani apcietinātu Latvijā arī par izteikumiem, ko es pateicu par ukraiņiem. Es esmu pie tā paša viedokļa arī palicis, jo man ir skaidra pārliecība, ka tie vecāki, kuri ar saviem bērniem atrodas kara zonā, ka tas ir kriminālsodāms noziegums – apdraudēt savu bērnu dzīvības, bet man šodien ir vismaz prieks. Lasīju plašsaziņas līdzekļos, ka no Harkivas piespiedu kārtā tiks evakuētas šīs ģimenes. Es uzskatu, ka sen jau to vajadzēja darīt no bīstamajām zonām, bet Valsts Drošības dienests uzsāka pret mani lietu, jo es ar tādu sarkasmu pateicu, ka krievi malači, ka šauj tādus pamuļķus nost. Es uzskatu, ka cilvēkam, kurš apdraud savus bērnus, ir jāatbild par šādām, izraisītām sekām, jo mēs katru nedēļu lasām, ka bērni ir aizgājuši bojā. Kāpēc viņi ir aizgājuši bojā? Jo vecāki turpina dzīvot kaut kādās bīstamajās zonās, kuras turpina bombardēt. Eiropā ir 27 valstis, kurās ej un dzīvo. Jā, varbūt nebūs tik labi, kā mājās, bet tajā pašā laikā tu būsi drošībā ar saviem bērniem.
Es uzskatu, ka tā ir liela muļķība apdraudēt savu bērnu dzīvību.”
Trīs bērnu tēvs nav precējies, bet uzsver, cik gādīgs un atbildīgs ir pret savām atvasēm. Dubaijā, atpūšoties kopā ar ģimeni, viņš turpinot strādāt kā ideju ģenerators. Cik lielu atalgojumu viņš mēnesī saņem, to gan nevēlas stāstīt LA.LV lasītājiem, bet atklāj, ka viņš savā biznesā neesot viens.
Viens no lielākajiem Ernesta projektiem esot “Jaunlatvija”, kurā ikkatram esot iespējas attīstīt savu uzņēmējdarbību. Tur uz dzīvi esot pārcēlušās jau divas ģimenes. Vīrietis pārliecināts, ka Trešais pasaules karš vairs nav aiz kalniem un tieši “Jaunlatvijas” sala Fidži būšot viens no labākajiem patvērumiem. Tur valdot klusums un miers, turklāt neesot iespējas sasirgt ar kādu no eksotisko zemju vīrusiem. Viņš saprot, ka Latvijā dēļ šīs uzņēmējdarbības tiek saukts par krāpnieku, bet viņam neinteresē to cilvēku viedoklis, kuri dzīvo ekonomiskā pagrimumā.
Latvijā viņš neredz nevienam cilvēkam perspektīvas, jo ļaudis izvairās no nodokļu maksāšanas, mirst vairāk, nekā dzimst. Turklāt, Latvijā parastais mirstīgais nespēj nopelnīt adekvātas summas, lai spētu atļauties to dārdzību, kāda šeit ir. Sākot no komunālajiem maksājumiem un beidzot ar pārtiku.
Ernests saprot, ka valsts policija sadarbosies ar likumsargiem Eiropā, lai viņu atrastu un tad izsludinās arī starptautiskā meklēšanā. Bet tas prasīšot daudz laika, tāpēc viņš turpinās dalīties ar savām skarbajām pārdomām par dzīvi ikkatram pieejamajos interneta resursos un turpinās būt viens no meklētākajiem, kā arī nīstākajiem cilvēkiem Latvijā. Lai gan sarunas laikā rodas priekšstats, ka pats Ernests nejūtas labi, būdams šādā statusā.
“Es nekad Latvijā neesmu krimināli tiesāts. Mazie administratīvie pārkāpumi, tie neskaitās. Es nezinu, cik man draud. Es uzskatu, ka man nedraud nekas un necik. Es neesmu ne vainīgs, ne atbildīgs par ugunsdrošību. Man liekas interesanti, kāpēc netiek pie atbildības saukti šie te dedzinātāji. Ir pierādījusi ekspertīze, ka uguns neizcēlās tāpat vien. Man liekas ļoti jocīgi, ka Reģos nevienu nearestēja, kaut arī tur uguns neizcēlās tāpat vien. Šeit ir atklātas medības uz Riekstu, kaut arī Rieksts nav tur pat uguni pielaidis un nav tur atbildīgais par ugunsdrošību, bet ir medības atklātas uz mani. Katrā ziņā, kā ir tā ir, skatīsimies, kā būs. 8 gadi ir maksimums, ko var iedot, bet es nejūtos ne par mata tiesu vainīgs un nedomāju, ka man vispār tur kaut ko varētu iedot. Starp citu es šo tiesu gaidīju, es uz viņu gribēju ierasties. Es viņu gaidīju, cik ilgi, ne par velti es visu laiku dzīvoju Latvijā. Bet, tā kā man sākās tā lieta par Ukrainu…
Man mēģina inkriminēt kara slavināšanu vai citas muļķības, tad es sapratu, ka es negribu sēdēt cietumā ne par ko un man, protams, ir projekts Fidži, kas man ir jāpabeidz. Es nevaru pievilt savus investorus un tikmēr sēdēt cietumā, visi no manis tomēr gaida rezultātus.”
Portāls LA.LV atgādina, ka cilvēku par vainīgu noziegumā var atzīt tikai tiesa.
Portāls LA.LV neuzņemas nekādu atbildību par Ernesta Rieksta izteikumiem. Video dzirdams tikai un vienīgi Ernesta Rieksta viedoklis.
