Veterinārārsts nosauc 5 dzīvniekus, kurus viņš nekad neizvēlētos kā savus mājdzīvniekus 14
Kāds veterinārārsts no Lielbritānijas nosaucis 5 dzīvnieku sugas, kuras viņš nekad neizvēlētos kā savus mājdzīvniekus.
Veterinārārsts Bens vietnē “TikTok” publicējis video ar šīm sugām un nosaucis iemeslus, kāpēc tieši šie dzīvnieki nekad nebūs viņa mājas mīluļi.
Skatoties un klausoties video varētu izklausīties, ka viņam šie dzīvnieki vienkārši nepatīk, tomēr viņš atzīmē, ka noteicošais faktors šoreiz ir tas, ka, veterinārārsta profesija “parāda visas grūtības, kas saistītas ar konkrētā mājdzīvnieka turēšanu”.
Kā pirmos Bens min papagaiļus.
“Pirmkārt, ja jums ir papagailis, tas nozīmē, ka jums nekad vairs nedrīkst būt katliņa ar nepiedegošu pārklājumu — bez jokiem, kad tas tiek uzkarsēts, pārklājums izdala gāzi, kas papagaiļiem var būt nāvējoša.”
Viņš nešaubās, ka šie putni var būt ļoti jauki mājdzīvnieki un tas noteikti būtu forši, ja mājās ir dzīvnieks, kas var ar jums runāties, taču viņš turpina:
“Tomēr es domāju, ka ir ārkārtīgi grūti nodrošināt pietiekami daudz vietas un stimulu sugai, kas savā ierastajā vidē var brīvi lidot un izpētīt lietusmežu dzīvotni. Garlaikots papagailis viegli kļūst par saspringtu papagaili, kas izpaužas destruktīvā uzvedībā, kas ir ļoti skaļa un nenormāla uzvedība… tie vienkārši nav domāti man.”
Kā otro ne-mājdzīvnieku Bens nosauc peles.
“Lai arī tās var nodzīvot ilgāk, ja tās labi kopj un par tām rūpējās, vidēji pele dzīvo tikai vienu līdz divus gadus. Gadu gaitā man ir bijis daudz jūrascūciņu pacientu, un jūs tām ļoti pieķeraties.”
Viņš piebilst, ka tas jau tā ir pietiekami grūti, ja no dzīvnieciņa ir jāatvadās pēc četriem vai pieciem gadiem, taču attiecību izveidošana un mājdzīvnieka zaudēšana pēc gada viņam ir pārāk īss un mokošs laika posms.
Nākamais dzīvnieks, ko veterinārārsts uzskaita, ir truši.
“Pretēji tam, kā uzskata daudzi cilvēki, truši patiešām nav piemēroti mājdzīvnieki bērniem. Tās ir medījuma sugas, tāpēc pēc dabas tās ir ļoti bailīgas. Viņiem ne vienmēr patīk būt rokās, un viņi ir ļoti trausli. Viņi spārdās, var izrauties no jūsu rokām un nokrist uz grīdas. Tas nav nekas neparasts, ka viņi salauž ekstremitāšu kaulus un pat mugurkaulu.”
Tāpat Bens norāda, ka trušiem ir stingras vajadzības attiecībā uz diētu, tīrīšanas grafiku un socializāciju.
“Viņi ir arī diezgan neaizsargāti pret zarnu un zobu problēmām, kas var izraisīt negaidītus veterinārārsta rēķinus,” turpina viņš.
“Tie var būt lieliski mājdzīvnieki, ja jūs ieguldāt viņos laiku un pūliņus, bet pārāk daudzi cilvēki tos vienkārši ievieto būrī un aizmirst par tiem,” saka Bens.
Kā ceturtos viņš nosauc pērtiķus. “Tagad jūs, iespējams, domājat “kāpēc viņš runā par pērtiķiem? Nevienam nav pērtiķu kā mājdzīvnieku”, saka Bens un norāda, ka tomēr ir arī tādi, kuri šo eksotisko dzīvnieku vēlas par mājdzīvnieku.
“Es citā videoklipā runāju par to, kā pirms dažiem gadiem es brīvprātīgi piedalījos savvaļas labdarības organizācijā Ekvadorā. Daudzi no tur esošajiem pērtiķiem bija pērtiķu mazuļi, kuru mātes tika nošautas un mazulis tika sagrābts ar nolūku pārdot tos kā mājdzīvniekus cilvēkiem, kuri vēlas pērtiķus kā mājdzīvniekus, jo tie ir jauki.”
Runājot par pērtiķiem, viņš secina: “Pērtiķis ir ārkārtīgi inteliģents savvaļas dzīvnieks, nevis pieradināta suga, piemēram, kā suņi vai kaķi… Ir ārkārtīgi grūti apmierināt viņu sarežģītās vajadzības mājas apstākļos. Nedari to.”
Visbeidzot kā pēdējo mājdzīvnieku, ko veterinārārsts Bens nekad neizvēlētos, viņš nosauc seskus.
“Tie ir bezkaunīgi, smieklīgi, izklaidējoši mājdzīvnieki, taču izvēlēties viņus kā mājdzīvniekiem ir īpatnēji. Tie patiešām smird un tie ļoti nepatīkami kož. Viņi ir ļoti inteliģenti… un viņiem ir nepieciešama liela mijiedarbība un daudz vietas. Viņi tiešām nav piemēroti visiem,” nosaka viņš.
Tāda, lūk, ir veterinārāsta Bena nostāja. Kāda ir bijusi Jūsu pieredze ar šiem dzīvniekiem?
