VIDEO. “Vareni skaista pieredze!” Kā latvietes Anastasijas dzimšanas diena “Coldplay” koncertā beidzās ar piedalīšanos viņu jaunākajā videoklipā 17
Žurnāliste un Latvijas Universitātes pasniedzēja Anastasija Tetarenko-Supe sociālajā tīklā Facebook dalījusies ar interesantu stāstu, kā došanās dzimšanas dienā uz populārās grupas “Coldplay” koncertu noslēdzies ar piedalīšanos viņu jaunākās dziesmas videoklipā.
Anastasija raksta: “Četras no tām gaismiņām klipa otrajā pusē esam mēs ar Niku. Diezgan vareni skaista pieredze.
Kad atbraucām uz Atēnām, gribēju tikt uz kādu pasākumu antīkajā amfiteātrī, bet viss bija izpārdots. Samierinājos, jo – ko tur daudz. Manā dzimšanas dienā bijām uz ārkārtīgi skaistu “Coldplay” koncertu, un, saņemot ieejas aproces, dabūjām uzaicinājumus nākamajā dienā piedalīties jauna klipa filmēšanā. Nu ko – nelaidīsim garām taču tādu iespēju!
Devāmies uz ierādīto vietu, kur no mums paņēma visas ierīces – gan telefonus, gan pulksteņus, pēc kā vairākas stundas bez sapratnes par laiku un atrašanās vietu bija jāvalkājas pa Atēnām. Apkārtējiem ik pa laikam prasot, cik pulkstens, nonācām garā rindā uz amfiteātri, kur apmēram 2000 tādu cilvēku kā mēs gaidīja rindā uz pasākumu. Bija ārkārtīgi karsti (gan jau lasījāt ziņās par no karstuma mirušajiem tūristiem un ugunsgrēkiem), un atšķirībā no koncerta dienas, kad likās, ka izžuvām un iekšēji kļuvām par tuksnesi, paņēmām vagonu ūdens, daļu no kura Nikam nācās slēpt krūmos pirms ieiešanas amfiteātrī, jo šķidrums bija zilā krāsā nevis caurspīdīgs.
Ilgi, ilgi stāvējām dažādās rindās, līdz nonācām finišā, apģērbām mirgojošās aproces un iesēdāmies baltajos spilvenos uz baltā akmens kāpnēm. Un viss bija ļoti skaisti.
Ļoti gribējās redzēt, kā klipā tiks integrēta amfiteātra daļa ar cilvēku publiskajiem dziedājumiem. Mums viss process paņēma apmēram pusi dienas, bet klipā tās ir tikai dažas sekundes (smieklīgi – kāds vīrietis pusmūžā, kurš amfiteātrī stāvēja aiz mums, sacīja, ka viņam būs gana, ja viņu ekrānā parādīs uz 3-4 sekundēm.)
Mēs stāvējām augšā, dūšīgi mājām ar rokām, dziedājām un ļoti labi pavadījām laiku, vienu dziesmu klausoties pusotru stundu (un vēl nākamās dienas, jo tā skanēja galvā). Un, lai arī klipā mūs neredz, mums tagad šī dziesma ir īpaša.”
