VIDEO. “Var jau bezgalīgi viens otram palīdzēt, bet apšaudes neapstājas.” Bēgļu gaitās devusies ukrainiete uzskata, ka arī citām valstīm jāiesaistās cīņā pret Krieviju 0
“Mani jau agrāk draugi aicināja pie sevis, bet neticēju, ka sāksies karš, tāpēc negrasījos braukt,” ar savu stāstu TV24 dalījās Ukrainas iedzīvotāja Jekaterina, kas devusies bēgļu gaitās uz Latviju.
Kad viņas dzīvesvietā Gostomeļā sāka šaut, viņa aizbrauca uz Ukrainas Rietumiem, bet, tā kā tur arī notika sprādzieni, sieviete nolēma šķērsot robežu caur Poliju, līdz nokļuva Latvijā.
Jekaterina stāsta, ka daļa no viņas ģimenes palika Ukrainā, jo, kad viņas mammai bija līdz viņai jānokļūst, nedarbojās starppilsētu satiksme, tāpēc vienkārši fiziski nevarēja nekur aizbraukt, savukārt vīrieši paliek, jo vēlas aizstāvēt savu valsti.
Humānā katastrofa Ukrainā šobrīd tikai sākas – ir auksts, nav ēdiena, līdzekļu… Taču sieviete norāda, ka cilvēkiem tiek sniegts ļoti daudz atbalsta, kā arī viņi ir rūdīti 2014. gada notikumu dēļ, kas pēc būtības arī bija karš.
“Galvenais, lai pārstāj šaut, jo tagad sanāk, ka Ukraina it kā sargā visu Eiropu. Valsts ir pirmā, kura cieš no šausmām, kuras vēlāk var izpausties arī citur, ja to tagad neapstādinās. Un, jā, tas ir ļoti svarīgi – ēdiens, ūdens, siltums… Tomēr var jau bezgalīgi viens otram palīdzēt, bet apšaudes neapstājas,” viņa uzsver.
Ņemot vērā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska izteikumu, ka “Ukraina ir atstāta viena cīņā pret Krieviju” un vaicāta, kā, viņasprāt, mums vajadzētu rīkoties, sieviete atbild, ka vēl aizvien nespēj noticēm tam, ka tas ir noticis, tāpēc ir grūti pateikt, kā ir pareizi, taču atzīst, ka ir ļoti patīkami un negaidīti, ka kāds ir gatavs braukt tūkstošiem kilometru tālu, lai palīdzētu nepazīstamam cilvēkam.
“Ez tikai vēlos, lai manā valstī beidzas karš, un es nezinu, kā apturēt to agresiju un naidu, kuru sēj Krievija. Kā šajā valstī jau gadiem ilgi tiek noskaņoti cilvēki? Kā var noticēt tam, ka Ukraina ir uzbrukusi Krievijai? Kas notiek ar sabiedrību, cik tā ir “nozombēta”? Man tas nav saprotams. Kā var runāt par brāļu tautām, kad Krievija un Baltkrievija tā apšauda brāļu tautas? Es to nesaprotu!” ukrainiete pauž sašutumu.
Rīt Saeimā tiks pieņemts likums, kas Ukrainas pilsoņiem ļautu šeit, Latvijā, iestāties darbā un dzīvot normālu dzīvi, taču viņa ar to nav mierā: “Es gribu dzīvot savās mājās – esmu ukrainiete un gribu dzīvot Ukrainā. Es gribu lai tur pārstāj šaut.”
Jekaterina arī atzīst, ka viņu nepārsteidz ukraiņu drosme, kailām rokām, bez bruņojuma, dziesmām un karogiem stājoties pretī krievu tankiem, taču norāda arī, cik daudz dzīvību tas ir paņēmis un jautā, kāda būs cena, kas būs jāmaksā?
Tomēr viņa pauž arī viedokli, ka tagad karā fiziski ir jāiesaistās arī citām valstīm, ņemot vērā, cik daudz starptautisko vienošanos ir pārkāpts un arī cik liela ir Krievija attiecībā pret Ukrainu – jo vairāk cilvēku metīsies tai virsū, jo ātrāk varēs to visu apturēt.
Sieviete arī atzīst, ka noteicošais iemesls, kāpēc viņa devās bēgļu gaitās, bija tas, ka tika nogalināts viņas kolēģis, divu bērnu tēvs, kas devās aizstāvēt savu valsti.
