Ekrānuzņēmums no LNT “Top10” video.

VIDEO. Valstij par elektroauto uzlādes tīkla uzturēšanu var nākties papildus tērēt 700 000 eiro gadā 2

Valsts kontrole (VK) mudina sniegt valsts atbalstu elektroauto iegādei, jo citādi ik gadu tiks izšķiesti 700 000 eiro nodokļu maksātāju naudas, kas tiek tērēti ātrās uzlādes staciju tīkla uzturēšanai. Viena no atbildīgajām ministrijām šobrīd analizē situāciju un vēl domā par atbalsta iespējām, vēstīja LNT raidījums “Top10.”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
VIDEO. Parastā tauta nesaprot augsto mākslu? Šoreiz ir par traku! Kristians Brekte pamatīgi satracinājis latviešus
Lasīt citas ziņas

Pēc valsts pasūtījuma un ar Eiropas fondu naudu Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) Latvijā kopš pērnā gada jūlija izveidojusi 70 ātrās uzlādes stacijas elektroautomašīnām.

Rīgā populārākajā stacijā pirmajā pusgadā veiktas vairāk nekā 2000 uzlādes, kamēr Kurzemes pusē kādā stacijā bijušas vien 2 reizes.
CITI ŠOBRĪD LASA

Kopumā tikai 12% no visām uzlādēm tiek veiktas uzlādes staciju tīklā, jo Latvijā ir niecīgs skaits elektroauto, turklāt lielākā daļa to lietotāju savus auto uzlādē mājās vai pie darba. Esošā situācija bažīgu dara Valsts kontroli (VK), jo, ja tā turpināsies, valsts faktiski šķērdēs naudu uzlādes staciju uzturēšanai.

“Piesakot projektu, pieprasot investīcijas tuvu pie 8 miljoniem eiro, bija plānots, ka vairāk par 70% no uzlādēm tiks veiktas jaunizveidotajā tīklā. Esam konstatējuši zināmus riskus, kas ņemami vērā plānojot tīkla darbību,” tā radījumam atzina VK padomes locekle Inese Kalvāne.

CSDD plāno līdz 2021. gadam staciju skaitu palielināt līdz 150. Tāpēc valsts budžeta izdevumu skaitļi ir vēl draudīgāki. Tā kā ienākumi no uzlādes minūtes nesedza visas izmaksas, pērn pusgadā staciju uzturēšanai no valsts prasīti 185 000 eiro, šogad tie jau varētu būt 350 000 eiro, bet dubultojot staciju skaitu, valsts izmaksas pārsniegs 700 tūkstošus eiro gadā.

Būtiskāko daļu izmaksu veido ar elektrības padevi saistītie tēriņi – sadale, pārvade, obligātā iepirkuma jaudas komponente, kas jāmaksā neatkarīgi no tā, vai elektrību kāds patērē.

Ja to nebūtu, izmaksas būtu par 25% mazākas. Centieni šīs izmaksas mazināt sarunās ar Ekonomikas ministriju cietuši fiasko. “Jāsamazina, ideālā variantā jāatceļ, jo tas traucē arī privātiem uzņēmējiem attīstīt uzlādes pakalpojumu,” LNT Top10 atzina CSDD Elektromobilitātes attīstības daļas vadītājs Pauls Beinarovičs.

Elektroauto skaits pēdējā laikā pieaug par vidēji 30% gadā, tomēr pagaidām uz Latvijas ceļiem to ir ļoti maz – šogad maija beigās bija reģistrēti vien 510 spēkrati un tas pat nav 0,1% no kopējā auto skaita. Šobrīd uz vienu uzlādes staciju sanāk septiņi elektroauto, kas pat no bagātu valstu skatu punkta ir milzu izšķērdība. Tāpēc VK kritizē valsts atbildīgās personas, kas nav īsti saskaņojušas savas darbības, proti, veido staciju tīklu, bet neveicina auto skaita attiecīgu pieaugumu. “Problēma pati no sevis neatrisināsies. Valstij saistībā ar šo jāveido zināma politika,” atzina VK pārstāve.

Lai staciju uzturēšana atmaksātos, auto skaitam tuvākajā laikā jāpieaug būtiski. “Apmēram 10 reizes vairāk,” aplēsis CSDD eksperts Pauls Beinarovičs. Gan mūsu pašu, gan citu valstu pieredze liecina – lai pirktu elektroauto, nepieciešami papildu stimuli, kuriem jābūt tik spēcīgiem, lai pārvarētu gadu desmitiem veidoto pieradumu braukt ar auto, ko darbina benzīns vai dīzelis, un būtiski – pat divas reizes – augstāko cenu.

Reklāma
Reklāma

Plašāk pievienotajā video.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.