VIDEO. “Vairogmiests ies cauri visām mūsu vīzijām!” Vēsturiskā Bauskas pilskalna teritorija piedzīvos lielas pārmaiņas 2
Informācija vietējā laikrakstā “Bauskas dzīve” liecina, ka drīzumā vēsturiskā Bauskas pilskalna teritorija piedzīvos būtiskas pārmaiņas savā veidolā. Līdz šā gada 31. oktobrim iedzīvotāji ir aicināti paust savu viedokli, aizpildot anketu par nākamgad plānoto Bauskas pilskalna parka labiekārtošanu. Priekšlikumus brīvā formā var iesniegt arī Bauskas novada pašvaldības klientu apkalpošanas centros un pagastu nodaļās.
Pagājušajā nedēļā sabiedriskajā apspriešanā prezentētie trīs parka labiekārtošanas varianti raisīja plašas diskusijas, jo vairāki objekti, piemēram, vecā estrāde projektā nav iekļauti. Tāpat joprojām gar Bauskas pili brauks kravas auto, lai nogādātu nepieciešamo aparatūru pasākumiem, raksta “Bauskas dzīve“.
Bauskas pils parks, kur vēsturiski bijis Vairogmiests, uzskatāms par Bauskas pilsētas sākumu. Parka vidū slejas Bauskas pils, kas neatkarības atjaunošanas laikā ieguvusi jaunu spozmi, bet parks visus šos gadus palicis novārtā.
Bauskas novada pašvaldības attīstības un plānošanas nodaļas vecākā projektu speciāliste Jolanta Kalinka norādīja, ka ikviens var noskatīties sabiedriskās apspriešanas prezentāciju sev ērtā laikā, paust viedokli, aizpildīt anketu un sniegt savu ieguldījumu parka tapšanā.
“Vēlamies visu paveikt tā, lai tas atbilstu sabiedrības vajadzībām. Katra iedzīvotāja viedoklis ir svarīgs, mēģināsim izvērtēt, ņemot vērā gan tehniskās, gan finansiālās iespējas. Uzrunājiet draugus, paziņas, ģimenes locekļus izteikt arī savu viedokli,” tā aicināja J.Kalinka.
Uzņēmuma «Baltex group» projektu vadītāja Anete Smirnova sabiedriskās apspriešanas sapulcē 16. oktobrī uzskaitīja, ko ir paredzēts darīt, uzsverot galvenos vārdus, kam iecerēta lielākā nozīme parka jaunā veidola tapšanā – Mūsa, Mēmele, Lielupe, pils un Murza.
Savukārt arhitekte Dzintra Cīrule izcēla galvenās idejas, ar kurām plānotāji strādāja: “Vēsturiski tur ir bijis Bauskas pilsētas sākums Vairogmiests. Stāsts, ko gribam ielikt, ir jūsu dēkainis Magno Kavallo, saukts par Lielo Murzu, kas ir lielāko dēkaiņu trijniekā kopā ar Minhauzenu un Kazanovu
Plānotās versijas atklāja ainavu arhitekte Una Eglīte norādīja: “Vēlamies, lai cilvēki ierauga vērtīgākās vietas un skatu punktus. Lai cilvēki apstājas, izbauda, tiekoties ar ģimeni un draugiem, atpūšas pie dabas. Zinām, ka daudzi koki palikuši bez galotnēm, bet ainavas nolūkos paredzam tos saglabāt, jo šie koki izdzīvos un turpinās augt. Nākotnē viss sazaļos un būs patīkama atmosfēra.”
Viņa sacīja, ka ir paredzētas interaktīvas izziņas iespējas, kas ļautu vairāk uzzināt par Bauskas pili, Lielo Murzu un Vairogmiestu. “Vairogmiests ies cauri visām mūsu vīzijām. Apspēlēsim pils vēsturiskās iezīmes, lai zonas sasauktos kopā. Paredzam izveidot reljefu paugurus, mazus uzkalniņus. Būs dekoratīvās laternas. Plānots, ka parādīsies puķes un dažādi krūmi kā galvenais apstādījumu veids. Puķes stādīsim tādas, lai ziedētu no sniegpulkstenītēm līdz vēlam rudenim. Kokaugus piedāvājam pīlādžus un vītolus,” tā U. Eglīte.
Sanākušajiem bija vairāki viedokļi. Iedzīvotāji aicināja stādīt arī ziedošus krūmus, lai nav tikai zaļa masa. Bažas raisīja plānotie puķu stādījumi. Pils parka sētniece Anda Jākobsone teica: “Viss jau ir ļoti skaisti, bet realitātē puķes tur īsti nebūtu vietā. Padomājiet, kādas masas iet pāri pasākumos. Es tur savulaik mēģināju sēt margrietiņas. Reizēm izdevās, reizēm nē. Viss tiek nobradāts, atcerieties, kāds kontingents mēdz tur staigāt vakaros!”
Arhitekte Dz. Cīrule gan norādīja, ka nav plānots visu parku nostādīt ar puķēm, savukārt J.Kalinka uzsvēra, ka plānots apgaismojums un novērošanas kameras, lai ar šādām situācijām cīnītos.
Kā raksta “Bauskas dzīve”, tad bija ierosinājums atjaunot karuseļus, par kuriem baušķeniekiem palikušas atmiņas. Bauskas novada Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs norādīja, ka karuseļi nav paredzēti. “Top vēl viens projekts pie Bauzes tirgus. Tur bērniem būs plašs rotaļu elementu piedāvājums un jaunas izklaides. Pilskalna parks domāts vairāk pastaigai un relaksācijai. Tas arī neiederēsies idejā, jo tas tomēr ir pils parks,” norādīja M. Veinbergs.
Lielākās izmaiņas ir plānotas nevis pašā parkā, bet gan ieejā pie stāvlaukuma – šeit domāts novirzīt galveno ieeju prom no bijušā restorāna ēkas, nosedzot to ar zaļo zonu. Šo ideju uzņēma pozitīvi.
“Ieejas zonai ir jārisina problēma ar neiederīgo bijušo restorānu, kas no labas arhitektūras ir pārvērsts par degradētu būvi. Ja kā tūrists piebraucu, pirmais, ko redzu, ir restorāns, pie kura stāv asfalta mašīnas, neizlietoti materiāli. Mans lūgums bija atrast risinājumu, kā attālināties no būves un izvietot zaļos norobežojumus, kam atbilst trešais rādītais variants, reizē iegūstot vēsturisko pievadceļu novietojumu,” pauda Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis.
Diskusijas raisīja plānotais tualetes izvietojums pretējā pusē restorāna ēkai parka teritorijā. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes valsts inspektore Mārīte Putniņa un M. Skanis norādīja, ka aiz plānotās tualetes ēkas ir pieminekļu ansamblis, tāpēc šajā vietā šāda būve varētu neiederēties. Bija aicinājumi to pārnest uz stāvlaukumu, bet tas neietilpstot projekta teritorijā. Tas pagaidām ir neatrisināts jautājums.
Visbeidzot aktuālā tēma bija piebraucamais ceļš, kas pašlaik ved gar pili, bet pār grāvi nākotnē ir plānots koka tilts. Diskusijās gan atklājās, ka projekts neskar piebraucamo ceļu gar upi, bet turpinājās sarunas par šī ceļa segumu.
Vides speciālists Valērijs Gabrāns aicināja izmantot dabisko vietējo materiālu – dolomītu. “Tas ir nelīdzens, grūti kopjams, no vides pieejamības nav ērts ikdienas lietošanai, salīdzinoši slidens,” iebilda Dz. Cīrule. “Valērijam taisnība, vēsturiski bija dolomīta akmeņi, bet mūsu pieredze rāda, ka tas nav izturīgs, daļa sabrūk ekspluatācijas laikā,” atzina M. Skanis.
Kā risinājumu Dz. Cīrule piedāvāja divus variantus – šķeltā granīta bruģi vai minerālmateriālu maisījuma sajaukumu ar cementu. Par pēdējo variantu bija vides speciālisti, un Dz. Cīrule uzsvēra tā izturību. M. Skanis gan to apšaubīja – kravu slodze pašlaik gar pili ir gana liela.
“Neticu izturībai. Esmu par granīta ceļu. Gribētu redzēt bēšīgos vai gaiši pelēkos toņos, nevis sarkanos vai tumši pelēkos, lai tuvinātos dolomīta segumam,” pauda M. Skanis, reizē gan norādot, ka pārbaudīs informāciju par to, kāds segums ir sajaukumam ar cementu. M. Putniņa bija pret to: “Vienreiz dzīvē esmu redzējusi cementa segumu, kas sabruka gada laikā. Iespējams, ka nebija pareizi uzlikts.”
Šajā projektā nav ieplānoti līdzekļi Ķirbaksalai, kā arī Bauskas pilskalna estrādei.
Bauskas kultūras centra pārstāvis Uģis Skuja uzsvēra, ka vieta sarīkojumiem ir skaista un nepiekrita, ka būtu jāorganizē lieli pasākumi lidlauka pļavā Bauskas pievārtē. “Baušķenieki uz pasākumiem Bauskas pilskalnā ir gājuši no bērna kājas, kāpēc, lai mēs nākamajai paaudzei to atņemtu un atstātu vienkārši parku? Infrastruktūras slieksnis, ko spējam uzlikt un apkalpot nav sasniegts. Tie varētu būt piecpadsmit tūkstoši cilvēku, kamēr vēl jūtas ērti. Evakuācijas ceļi ir tikai divi, bet tie tur ir un nav viena alternatīva pa vidu,” uzsvēra U. Skuja.
Viņam visvairāk bažu raisa vecā estrāde, kas gan morāli, gan tehniski neatbilst šodienas prasībām “Galvenais mērķis ir tikt vaļā no estrādes, bet šajā projektā tas nav ietverts. Centīsimies salikt tāmes un virzīt šā gada budžetā kā neatliekamos darbus, atbrīvoties no tās estrādes, pirms vēl uzsākta parka rekonstrukcija. Ja tiks sākta parka pārbūve, tad tā būve tur paliks. Šobrīd tā nav ne funkcionāla, ne izmantojama. Stāv vienkārši kā rēgs, kas netiek izmantots. Tās ir kaut kādas atmiņas, kā Ļeņina piemineklis, bet jēgas nekādas,” tā sacīja U. Skuja.
Projekta izmaksas plānotas 1,6 miljoni eiro, no kuriem Eiropas Savienības finansējums ir vien 500 000 eiro. Jautājums par pašvaldības līdzfinansējumu – 1,1 miljonu eiro – jau esot izdiskutēts un lēmums pieņemts.
Liela nozīme būs iedzīvotāju viedokļiem par plānotajiem projektiem un vīzijām. J.Kalinka informēja, ka pēc iedzīvotāju viedokļu apkopošanas 6. novembrī notiks kopēja tikšanās, pieaicinot kultūrvēsturiskā mantojuma komisiju un Bauskas vecpilsētas biedrības pārstāvjus.
