VIDEO: vai var aizvest mājās sniega cilvēku? 0
“DreamWorks Animation” un “Pearl Studio” kopīgi veidotais piedzīvojums ne tikai filmas “Jetijs” varoņus, bet arī skatītājus aizved vairāku tūkstošu garā ceļojumā pa Ķīnas teritoriju. Kā stāsta kulminācija – nokļūšana Himalajos, kas, kā vēsta leģendas, jau kopš seniem laikiem tiek uzskatīti par sniega cilvēku jeb jetiju mājvietu.
Ji dienas pavada vairākos darbos, lai sakrātu naudu un piepildītu savu sapni, savukārt viņas mamma un vecmāmiņa uztraucas, vai ar meiteni viss ir kārtībā, jo pēc tēva nāves viņa ir krietni mainījusies. Kādu vakaru, nonākusi savā slepenajā štābiņā, Ji atrod tur paslēpušos milzi – milzīgā būtne baltajā kažokā ar dzidri zilajām acīm, nepareizu zobu sakodienu un bailēm no cilvēkiem ir jetijs, kurš izbēdzis no ļaunu cilvēku rokām un sapņaini veras uz reklāmas afišu, kurā redzams Everests.
Kad arī Ji kļūst par ļaundaru mērķi, viņa nolemj izdarīt neiespējamo – aizvest Everestu uz mājām, un šajā ceļā abiem pievienojas gan Ji mazais brālēns Pengs, gan viņas vienaudzis Jins, īstena instagrama zvaigzne un sevī iemīlējies smukulītis. Ceļojums, protams, saliek visu pa plauktiņiem, un trīs cilvēkbērni un viens mazītiņš jetijs kļūst ne tikai par draugiem, bet arī piedzīvo dažādus brīnumus.
Suņi un tēvs
Filma “Jetijs” ne tikai Holivudas animācijas industrijas kontekstā ir būtiska arī ar to, ka ne tikai filmas galvenā varone ir sieviešu dzimuma, bet tāda ir arī filmas scenārija autore un režisore Džila Kaltone, kuras filma “Trauksme mežā” pie skatītājiem nonāca 2006. gadā. Žanra smalkumus apguvusi kompānijās “Pixar” un “Sony Animation” un piedalījusies filmu “Mošķīši”, “Rotaļlietu stāsts” un “Kukaiņu dzīve” (1998) tapšanā, viņa sevi jau var dēvēt par veterāni. Šī ir viņas vien otrā pilnmetrāžas animācijas filma, tās producētājstudija “DreamWorks” projektam jāvārdu teica pēc filmas “Kā pieradināt pūķi” panākumiem.
Jetiju filmas projekts kļuva par Kaltones lolojumu – viņa tam iepūta dzīvību, kamēr pati atradās Ziemeļkalifornijas mazpilsētā un sāka strādāt pie scenārija. Māju ieskaujošā dabas varenība akcentus salika arī scenārijā, kura centrā ir jauna sieviete, kas nonākusi teju neiespējamās krustcelēs. Un milzu jetija iedvesma ir pašas režisores milzīgie suņi, kas viņu vienmēr pavadījuši un pārsteiguši ar saviem raksturiem un to izpausmēm, kā arī tēva hobijs – ceļošana. “Manam tēvam patīk būt brīvā dabā, un mūsu ģimenē tam pievērsa lielu uzmanību,” atzinusi Kaltone.
Iedvesma no kaimiņmājas
No Džilas bērnības nāk arī filmā redzamais kontrasts starp bērnu un jetija augumiem. Viņa bijusi apmēram sešus gadus veca, kad kaimiņos ievācies milzīgs dogs. “Es vienmēr baidījos, taču nespēju noslēpt ziņkārību. Viņš bija vismaz divreiz smagāks nekā es. Kādudien kopā ar draudzeni Nensiju spēlējāmies un skrējām apkārt mājai, un viņš sāka mums dzīties pakaļ. Lai izvairītos, es nolēcu no kāpnēm un nokritu. Viņš mani piespieda pie zemes un, cieši lūkodamies manī, elpoja man tieši sejā. Es biju pārbijusies, taču tajā pašā laikā arī uzjautrinājos. Kopš šī brīža mana mīlestība pieder tikai lielajiem suņiem.”
Kaltone nekad nav slēpusi arī savu mīlestību uz mūziku, un arī šis aspekts lielu lomu ieņem “Jetija” stāstā – gan Ji, gan viņas tēvs spēlē vijoli, un tas ir veids, kā meitene pasaulei atklāj savas visslēptākās vēlēšanās. Vijolei arī piešķirtas burvju spējas, un, tāpat kā Kaltones mīļākajās Disneja filmās, mūzika runā skaļāk par vārdiem. Jo brīžos, kad sāp, runāt ir teju neiespējami, tāpēc arī tad, kad Kaltones ģimeni pameta viņas tēvs, viņa – tāpat kā Ji – atsvešinājusies no mājiniekiem.
Ji ir 16 gadu, un – galīgi neatbilstoši Holivudas tradīcijām – viņa ir ķīniete, un arī filmas darbība, kaut absolūti neticama, norisinās mūsdienu Ķīnā. Taču stāsta universālums nezūd. Galvenā varone mēģina atrast savu vietu gan dzīvē, gan ģimenes un draugu lokā, turklāt autori savā stāstīšanas metodē izmantojuši visiem labi pazīstamus motīvus. Vai tad ir kāds bērns šajā pasaulē, kas negribētu sastapt sniega cilvēku, iegūt vislabākos draugus un ģimeni un turklāt vēl piedalīties fantastiskā ceļojumā, kurā sliktie saņem pēc nopelniem? Un ne tikai bērns. Pieaugušo auditorijas pārliecināšanai autori ķērušies pie ideālas vizualizācijas, un var pieminēt vien dažas epizodes: rapšu lauks kā milzīgs vilnis, bambusu audze, bēgšana no sliktajiem pa debesskrāpju pilsētas nabadzīgo rajonu māju jumtiem, neapdzīvotās ielejas un kalnu ainavas. Un, protams, bagātīgi klāts galds, lai ģimenes lokā atzīmētu mieru un saticību.
Pēc pirmizrādes Toronto kino festivāls “Jetijs” uz karstām pēdām nonāca distribūcijā, un divās nedēļās kinoteātru repertuārā tas jau ir atpelnījis vairāk nekā 80 miljonu lielo budžetu, kā arī izpelnījies lielākoties pozitīvas atsauksmes. Kā jau ģimenes filmā, autori nav atļāvušies apzinātas ekstravagances, taču ir bijuši rūpīgi pret autentismu, saviem varoņiem un pašu stāstu, kurā ir pilnīgi viss, lai izklaidētu.
Jau otru rudeni pēc kārtas skatītāji iepazīstas ar sniega cilvēkiem – pērn iznāca “Sīkpēdis”, un tajā pasaules kārtība skatīta no jetiju skatpunkta. Milzīgie, baltu, biezu kažoku klātie radījumi ir arī plašs darba un fantāzijas lauks, kā mazākajiem skatītājiem atklāt pasaules mītus un leģendas, pieķerot klāt mūžīgās aktualitātes kā ģimene, draudzība un sapņi.
“Jetijs”/ “Abominable”
- ASV, Ķīna, 2019
- Režisore: Džila Kaltone
- Oriģinālvalodā lomas ieskaņojuši: Hloja Beneta, Džozefs Izzo, Tenzings Norgajs Treinors, Alberts Tsai, Edijs Izards, Sāra Polsone
- No 18. oktobra kinoteātros
Filmas treileris:
