VIDEO. “Vadītājam, lai viņš neiesnaustos, ik pēc dažām minūtēm ir jānospiež poga, kas atrodas pie griestiem,” kāda ir “Vivi” mašīnista ikdiena? 22
Sociālo mediju platformā “TikTok” konts “Kā tas notiek?” publicējis izzinošu video, kurā ikviens var ielūkoties vilciena mašīnista ikdienā.
“Braukšana vilciena mašīnista kabīnē ir viens no maniem bērnības sapņiem. Beidzot tas ir piepildījies!” stāsta video autors.
Mašīnista darba diena sākas ar to, ka viņš ierodas vilcienu depo un iepūš trubiņā. Ja rādījums ir nulle, tad automātiski izdrukājas maršruta lapa. Mašīnistam pārbauda arī asinsspiedienu, pēc tam
mašīnistam tiek izsniegta īpaša aproce, kas seko līdzi viņa pašsajūtai un modrībai.
Tad darba rīkotājas sniedz mašīnistam visu nepieciešamo informāciju, norādes un instruktāžu. Tālāk vilciena vadītājs dodas pie dežuranta un saņem vilciena atslēgas un iet uz savu vilcienu.
Vispirms mašīnists iekāpj kabīnē un paskatās vilciena tehniskā stāvokļa žurnālā vai ir kāda informācija un piezīmes no iepriekšējā reisa vadītājiem.
Tad mašīnists apstaigā un apskata vilcienu no ārpuses, novērtējot tā vizuālo stāvokli- vai nav grafiti, izsists stikls vai kaut kas cits. Vilciens starp reisiem stāv aktīvā dīkstāvē, tas nozīmē, ka
naktī vilciens saņem elektrību, lai nodrošinātu apsardzes sistēmas darbību un ziemā neaizsaltu tualetes.
Tad tiek iedarbināti visi seši elektromotori, kuriem kopējā jauda ir 3000 kilovati. Tie ļauj komfortabli braukt ar maksimālo ātrumu 160km/h, bet pagaidām ne Latvijā. Šobrīd infrastruktūra ļauj braukt ar 120km/h, kas drīzumā tiks pacelts līdz 140km/h.
Tālāk ar kompresora palīdzību tiek uzlādēta bremžu maģistrāle. Tajā tiek iepūsts gaiss ar spiedienu 5 bāri, nodrošinot to, lai vilciens varētu bremzēt. Tiek veikti bremžu arī testi, kas notiek elektroniski un ar aci šīs lietas nemaz nav redzamas. Pāris darbības datora monitorā un lieta ir darīta.
Vienu reizi septiņās dienās tiek veikta arī vilciena ugunsgrēka pārbaude. Tad mašīnists iet cauri vilciena sastāvam, atbloķējot visas durvis un pārliecinoties vai darbojas tualete. Šajā brīdī vizuāli tiek novērtēts arī vilciena interjera tehniskais stāvoklis: vai kaut kas nav izdemolēts vai salauzts.
Tad mašīnists nobrauc vilcienu no, tā saucamās, bremžu kurpes. Šī kurpe nodrošina to, lai sastāvs naktī nekur neaizripo. Tad tiek ieslēgta rācija, lai sazinātos ar stacijas dežurantiem, dispečeru un citiem vilcienu vadītājiem.
Pēc tam, rakstītājā tiek ievietota tāda, kā melnā kaste, kas fiksē visu braucienu datus. Un brauciens var sākties!
Vilciena vadīšana notiek ar galveno sviras slēdzi. Gaitas uzsākšana notiek pārvietojot to uz priekšu, bet bremzēšana pavelkot atpakaļ. Bremzējot, enerģija neaiziet vienkārši siltumā. Tā tiek novadīta atpakaļ kontakttīklā.
Starp citu, lai pilnībā apturētu vilcienu, kura pilna masa ir 258 tonnas, ir vajadzīgi 520 metri.
Vispār jau šie vilcieni patiešām ir daudz drošāki par iepriekšējiem visādā ziņā- gan mašīnistam, gan pasažieriem.
Tas ir aprīkots ar dažādam drošības sistēmām un sensoriem, neļaujot vilcienam turpināt kustību, ka pastāv kāds drošības risks. Vilciens 120km/h var attīstīt aptuveni 46 sekundēs, kas ir krietni labāks rādītājs nekā iepriekšējiem vilcieniem.
Vilciena garums ir 110 metri un tas spēj uzņemt 890 pasažierus.
Vadītājam, lai viņš neiesnaustos, ik pēc dažām minūtēm ir jānospiež poga, kas atrodas pie griestiem. Ja to nenospiež, tad vilciens apstājas.
