VIDEO. Vācijas ārlietu ministre par ieroču piegādēm Ukrainai un Krievijas gāzi 11
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka sacīja, ka viņas valsts turpinās sūtīt Ukrainai ieročus un citu atbalstu pat tad, ja Krievija pilnībā pārtrauks gāzes piegādi Eiropai.
Intervijā “Radio Free Europe/Radio Liberty” pārstāvim Rejam Furlongam Prāgā 26. jūlijā viņa arī pauda šaubas par sarunām ar Maskavu, sakot, ka Krievija vēlas “visas Ukrainas tautas pakļaušanos”. Viņa arī kritizēja Ungāriju par ES vienotības graušanu attiecībā uz Krieviju un Ukrainu un norādīja, ka Kremļa jaunākais gāzes piegāžu samazinājums ir “šantāža”.
“Mums patiešām ir jāapzinās, ka mēs neļausimies šantažēšanai. Mēs vēlamies pēc iespējas ātrāk iegūt 100% neatkarību no Krievijas fosilās enerģijas, jo tas ir drošības un brīvības jautājums.
Tāpēc mēs vienkārši turamies pie sava ceļa, cik ātri vien iespējams samazinot savu atkarību un, cik vien iespējams, esam solidāri Eiropas Savienībā. Šī ir vissvarīgākā ziņa un izpratne šajā krīzes laikā, Eiropa ir tik vienota, kāda tā, es teiktu, vēl nekad nav bijusi. Viņi mēģina mūs sašķelt, bet viņiem par laimi neveicas, jo mēs saprotam, kāds ir mūsu uzdevums,” intervijā norāda Vācijas ārlietu ministre.
Vai Eiropa tomēr ir pilnībā vienota, jo pēdējās dienās Ungārija ir nosūtījusi savu ārlietu ministru uz Maskavu, lai mēģinātu vienoties par papildu gāzes piegādēm Ungārijai. Tajā pašā laikā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans ir teicis, ka ES sankcijas līdzinās ES šaušanai plaušās.
“Tas ir patiešām neveiksmīgi, ka viena no 27 dalībvalstīm pēkšņi izspēlē savu papildspēli. Bet atkal, šajā kritiskajā brīdī, nē, neviena no citām valstīm patiesībā neteica, ka sekos Ungārijai. Es domāju, ka Ungārija arī ļoti labi zina, kur ir viņu nākotne.
Un tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi, lai mēs arī šeit stāvētu vienoti,” atbild Annalēna Bērboka.
Vai jaunākais Krievijas solis ir dubultpļauka Vācijai? Jo Jūs sākāt sarunas ar Kanādu par turbīnas atdošanu Krievijai, lai atsāktu Nord Stream darbību. Un Jūs pagājušajā nedēļā sniedzāt interviju, kurā teicāt, ka esat teikusi kanādiešiem, ja Vācija neiegūs Krievijas gāzi, tā saskarsies ar tādiem iekšējiem nemieriem, ka tā nespēs turpināt atbalstīt Ukrainu. Cik nopietni tas ir?
“Šajā intervijā ar nolūku nedaudz pārspīlēju, ne tikai par sarunām ar Kanādu un turbīnu, bet arī par plašāku ainu, jo ES mums bija debates par gāzes un naftas embargo. Un šajā intervijā atgādināju, kāpēc mēs nevaram visu pārtraukt uzreiz, jo mūsu atkarība bija pārāk liela,” norāda Bērboka.
Bet, lai būtu skaidrs: ja Krievijas gāze vairs neplūdīs, Vācija turpinās savu sankciju politiku un turpinās sūtīt militāro un cita veida palīdzību Ukrainai, pat bez Krievijas gāzes?
“Nav nekādu šaubu,” uzsver Vācijas ārlietu ministre.
Parunāsim par Vācijas militārā atbalsta piegādēm Ukrainai. Pēdējā laikā ir noticis daudz, pagājušajā nedēļā ziņojām par Ukrainas armiju, kas sākusi izmantot vācu tāldarbības haubices, kuras ukraiņu karavīri ļoti slavēja.
Vakar tika paziņots, ka no Vācijas uz Ukrainu tiek piegādātas pirmās trīs Gepard pretgaisa sistēmas. Tik daudz kas notiek. Un tomēr Vācija ir saskārusies ar konsekventu kritiku, ka tā nedara pietiekami daudz un ka ieroču piegādes ir pārāk lēnas. Kāda ir jūsu atbilde uz to?
“Jā, sākumā mēs bijām mazliet lēni. Un tāpēc mēs cenšamies kļūt labāki. Kā jūs pieminējāt, esam mainījušies – piegādājam smagos ieročus, modernākās artilērijas sistēmas, jo ukraiņi mums saka, ka šobrīd lielākā problēma ir gaisā un tālās distances aizsardzībā. Piemēram, tāpēc mēs piegādājam haubices,” stāsta Bērboka.
Nesen redzēju interviju, kurā jums jautāja, kāpēc Vācija ir sniegusi mazāku militāro atbalstu Ukrainai nekā tādas valstis kā Polija un Norvēģija? Jūsu atbilde bija, ka tā nav sacīkste. Un es domāju, ka tas ir pareizi. Tās nav sacensības. Bet Vācija ir spēcīgākā ekonomika ES. Tā ir viena no lielākajiem ieroču eksportētājiem pasaulē. Un cilvēki jautā, vai Berlīnē trūkst politiskās gribas?
“Nē, nepavisam. Bet tas nepalīdz, ja es vienkārši veidoju virsrakstus… Mums ir grūtāk piegādāt no saviem krājumiem, jo tur ir 50 gadus vecs materiāls. Mēs domājām, piemēram, ka nekad vairs neizmantosim tankus.
Es domāju, ka mūsu armija Eiropā paveica vissliktāko, ko vien var iedomāties. Tāpēc pēdējo desmitgažu laikā, kad Eiropa tika būvēta dzīvošanai mierā, mūsu pašu aprīkojums ir vecmodīgs, un mūsu krājumi šobrīd nav tādi, kad tiem vajadzētu būt,” norāda Vācijas ārlietu ministre.
Jūs uzsverat, ka šī ir ilgtermiņa spēle. Vācija ir teikusi, ka Krievija nevar gūt panākumus Ukrainā, tai nedrīkst ļaut gūt panākumus Ukrainā. Bet, ko tas patiesībā nozīmē praksē, vai tas nozīmē, piemēram, ka visiem Krievijas spēkiem ir jāpamet viss Donbasa reģions un Krima?
“To ir jāizlemj ukraiņiem. Tā ir viņu valsts. Un uz Zemes nav nevienas citas valsts, ārlietu ministra vai prezidenta, kam būtu tiesības lemt par Ukrainas teritoriju vai Ukrainas pilsoņiem,” atbild Annalēna Bērboka.
Tātad, ja Krievija kādā brīdī nolemj vienkārši pārtraukt uzbrukumu un mēģināt noturēt to, ko tā jau ir ieguvusi, un iesaldēt konfliktu, jūs sakāt, ka, ja Ukraina noraida šo iznākumu, tas ir nepieņemams iznākums?
“Viss, ko Ukrainas valdība noraida, mums ir jāatbalsta starptautisko tiesību ietvaros, jo mēs šeit aizstāvam starptautiskās tiesības, bet tā ir Ukrainas teritorija. Tajā brīdī, kad tika parakstīts līgums par graudu un kukurūzas izvešanas no Odesas, tieši šajā brīdī notika Odesas ostas bombardēšana.
Un tajā pašā mirklī Krievijas ārlietu ministrs Lavrova kungs teica, un tas pavilka priekškaru visai pasaulei, ka viņš pat nedomā, ka Ukraina ir neatkarīga valsts, bet ka viņi vēlas visu ukraiņu padevību.
Es domāju, tas atvilka priekšskaru par Krievijas valdības patieso dabu,” intervijas noslēgumā saka Vācijas ārlietu ministre.
