VIDEO. Ukraiņu aizstāvi pavada mūžībā savā atbrīvotajā ciemā Andrijivkā 14
Divdesmit trīs gadus vecais ukraiņu karavīrs Ivans Jevtušenko mira martā Kijivas apgabalā netālu no Moščunas ciema. Krievijas spēku tiešais trieciens atņēma viņa dzīvību, un viņa ķermeni izdevies identificēt tikai nesen. Andrijivkas ciema iedzīvotāji no karavīra atvadījās emocionālās bērēs 26. jūlijā.
“Mēs izrādām pēdējo cieņu karotājam un aizstāvim Ivanam. Viņam bija tikai 23 gadi. Viņš nomira, godinot savu militāro zvērestu, cīnoties par mieru Ukrainā. Tāda bija viņa dzīve. Varoņi nemirst. Slava Ukrainai!” sanākušos uzrunāja Ukrainas militārpersona.
“Viņš mīlēja savu valsti. Viņš mīlēja visu ukrainisko,” par aizgājēju saka priesteris.
Karavīra vecmāmiņa raud pār zārku: “Viņš man teica: “Vecmāmiņ, es drīz atgriezīšos ar uzvaru.” Kā tu tagad atnesīsi uzvaru?”
“Viņš nomira, aizstāvot Moščunu, Ukrainu, savu ģimeni un draugus, savus vecākus un sievu. Viņš pildīja savu pienākumu. Tobrīd mēs bijām okupēti. Kad sākās okupācija, dēla uniformu salikām maisos un apbērām ar kartupeļiem. Šeit Andrijivkā vīrieti nošāva tikai par to, ka viņam bija Ukrainas armijas zābaki,” stāsta Ivana vecāki Olha un Vadims.
“Viņš parakstīja līgumu un devās dienēt. Viņš kalpoja divus gadus. 24. februārī devās karā. 26. februārī mūsu ciems bija aplenkumā. Atnāca krievi un paņēma mūsu telefonus. Mēs nevarējām piezvanīt savam dēlam,” turpina stāstīt Vadims, “Viņš nomira kopā ar saviem biedriem. Viņi bija pielādējuši munīciju un uz brīdi apstājās. Tajā brīdī viņi guva tiešu triecienu.”
“Kad [krievi] atkāpās, viņu karavīri skraidīja apkārt. Viens no viņiem ieskrēja mājā blakus mūsējai. Tur tika glabāta munīcija. Tur esošā sieviete lūdza to nededzināt. Bet viņš teica: “Mūsu komandieris lika mums to aizdedzināt.” Viņa jautāja: “Ko mums darīt?” Viņš atbildējis: “Bēdziet!” Un viņi aizdedzināja māju. Mūsu māja arī nodega,” nosaka Vadims.
Ukrainas karavīrs pasniedz valsts karogu kritušā karavīra mātei: “Ukrainas prezidenta un Ukrainas militāro spēku virspavēlnieka vārdā es lūdzu jūs pieņemt šo karogu kā simbolu valstij, kurai jūsu dēls kalpoja līdz pēdējam brīdim.”
