VIDEO. Ukrainas onkoloģijas ārste nogalināta uzlidojumos Kijivā. Viņas 5 gadus vecais dēls tagad ir bārenis 94
Oksana Ļeontjeva gāja bojā 10.oktobrī pēc Krievijas raķetes trieciena viņas automašīnai Ukrainas galvaspilsētā Kijivā. Viņa devās uz slimnīcu, kur strādāja par onkoloģijas ārsti. Pirms došanās uz slimnīcu viņa bērnudārzā bija atstājusi savu 5 gadus veco dēlu Hrišu. Hrišas tēvs pirms gada pēkšņi nomira no sirdstriekas, un vecvecāki tagad kļūs par viņa aizbildņiem.
Oksana strādāja bērnu slimnīcā. Sarunā ar “Current Time” viņas kolēģe, daktere Hanna Brudna parāda Oksanas darbavietu un gleznu, ko kāda paciente bija izveidojusi Oksanai.
Taču 10. oktobrī Oksanas dzīve aprāvās. Neilgi pēc Krievijas raķešu uzlidojuma notikuma vietā ieradās viņas tēvs: “Kad uzzināju par raķešu triecieniem, es viņai zvanīju, bet viņa neatbildēja. Es zvanīju viņas birojam, bet viņa tur nebija. Es negribēju ticēt ļaunākajam, bet man bija jāpārbauda. Aizgāju uz Ševčenko ielu un jautāju glābējiem, vai nav cietusi tāda mašīna, kāda ir viņai. Viņi teica, ka ir tāda automašīna, bet tā ir pilnībā izdegusi. Iekšā bija bērnu sēdeklītis. Tad es redzēju, ka automašīna tiek uzlikta uz evakuatora.”
Oksanas dēlam nupat apritēja 5 gadi.
“No rīta viņš jautāja: “Kur ir mamma?” Mēs teicām, ka viņa strādā. Viņa bija daudz strādājusi, un viņš daudz laika pavadīja pie sava vectēva un bērnudārzā. Mēs vēl nezinām, kā viņam to pateiksim. Vispirms vēlamies konsultēties ar psihologu. Hriša nepārtraukti jautāja par savu tēvu, kad viņš nomira. Viņam bija grūti izskaidrot, kāpēc viņa tēvs bija prom,” atminas Oksanas svaine Jūlija.
Tagad, kad Hrišas abi vecāki ir miruši, aprūpi par zēnu uzņemsies vecvecāki. “Mums ir vecāks dēls, mēs nolēmām adoptēt Hrišu. Ja ar mums kaut kas notiks, tad mūsu dēls par viņu parūpēsies,” nosaka Oksanas tēvs.
Arī ārstes kolēģi nespēj samierināties ar Oksanas nāvi. “Viņa bija mūsu ceļvede un atbalsts. Mēs prasījām viņai padomu. Oksana bija pirmā persona, kurai to jautāt. Grūti saprast, kāpēc tādas lietas notiek 21. gadsimtā. Tas ir ļoti grūti,” skumst kolēģe, daktere Hanna Brudna.
