VIDEO. “Bohorodične nav unikāls gadījums…” Stāsts par Ukrainas ciemu, kam kara laikā 14 reizes “mainījušies īpašnieki” 12
Ukrainas Doņeckas apgabala Bohorodičnes ciema iedzīvotāji stāsta, ka ciems starp Ukrainas un Krievijas spēkiem mainījis īpašnieku 14 reizes. “Current Time” žurnālists Boriss Sačalko apmeklēja ciemu un aprunājās ar dažiem no septiņiem ciemā palikušajiem iedzīvotājiem.
“Sešus mēnešus šeit nav notikušas cīņas. Bet, ja jūs domājat par vārdu “drupas”, iespējams, tas ir tas, ko jūs iztēlojaties. Bohorodičnes ciems agrāk bija kaujas lauks. Ukrainas karaspēks aizstāvēja Slovjansku, pilsētu šajā virzienā aiz manis. No šī virziena virzījās krievu karaspēks. Esmu dzirdējis, ka ciemats ir mainījis īpašnieku 14 reizes,” stāstu iesāk žurnālists Boriss Sačalko.
Vietējais iedzīvotājs Mikola noraidīja evakucācijas piedāvājumus gan no Ukrainas, gan Krievijas spēku puses.
“Es viņiem teicu: “Atšujieties! Es nekur neiešu.”,” atceras Mikola. Vīrietis apstiprina, ka arī okupantu spēki centušies viņu aizvest. Ilgu laiku viņam nācās uzturēties pagrabā, jo viņa māja tika nopostīta.
Mikola atminas, ka krievu karavīri “darīja trakas lietas un bija sasodīti piedzērušies”. Viņi iznīcināja Maskavas patriarhāta pareizticīgo baznīcu, kā arī sagūstīja Mikola, lai tikai pajautātu: “Kur ir Ukrainas karaspēks?”.
Mikola norāda, ka ciema apkārtne ir stipri mīnēta.
Vietējo iedzīvotāju vairs nav palicis daudz — kādreiz par lielu uzskatītajā ciemā šobrīd dzīvo tikai septiņi cilvēki.
Jevhens un Olha ciemā atgriezās pagājušajā rudenī, lai konstatētu, ka viņu māja ir izpostīta. “Daudzi cilvēki pabijuši mūsu mājā -tā ir izlaupīta. Pateicoties brīvprātīgajiem, mums tagad ir spilveni un segas. Tās bija pirmās lietas, kas pazuda no mājām,” stāsta Olha.
Ciemā palikušajiem iedzīvotājiem nākas šķērsot sapostīto tiltu, lai saņemtu humāno palīdzību. “Maize tiek piegādāta otrā krastā. Dažreiz arī humānā palīdzība. Jābrien pa upi,” nosaka Jurijs. Pēc tam, kad viņa māja tika iznīcināta, vīrietis apmeties kūtī.
Iepriekš uzrunātais Mikola norāda, ka neplāno pamest ciemu: “Es novācu šķembas, laboju lietas. Te viss ir aizaudzis. Jāstrādā pamazām. Ko man citu darīt? Neko nedarīt? Mums ir jābūt cerībai, ticībai. Tici Dievam un izdzīvo. Varbūt viss būs kārtībā.”
“Bohorodične nav unikāls gadījums. Karš Ukrainā ir iznīcinājis desmitiem vai simtiem ciemu. Vai tos var pārbūvēt? Septiņi Bohorodičnes iedzīvotāji saka jā. Tomēr viņi nezina, cik ilgu laiku tas prasīs. Bieži vien vairs nav ko pārbūvēt, un jaunas mājas būs jābūvē no nulles,” noslēgumā saka žurnālists Boriss Sačalko.
