Foto: Unsplash. Kolāža – praktiski.lv

VIDEO. Uguņošana šogad bijusi nesaudzīgāka kā citus gadus: neskaitāmi pazuduši mājdzīvnieki un pat tik ļoti sabijies suns, kas slēpies autobusā 13

Šogad, sakarā ar Covid-19 ierobežojumiem Latvijā, diemžēl, sagaidot Jauno gadu, par absolūti neparedzamu kļuva uguņošana privātmāju ciematos un diemžēl arī daudzdzīvokļu namu pagalmos, lai arī visi oficiālie uguņošanas pasākumi bija aizliegti.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

Kā vēstī “Panorāma”, ja citus gadus uguņošanu daudz maz varēja prognozēt un bija gaidāms, ka tā notiks tuvu pusnaktij, tad šogad situācija bija tāda, ka uguņošana nebija prognozējama un “šāva” gan krietni pirms, gan krietni pēc pusnakts un visdažādākajās pusēs. Kas ļoti nelāgi ietekmēja mājdzīvniekus, kas panikā un bailēs bēgot no uguņošanas radītajiem trokšņiem, aizklīda tālu prom no mājām un slēpās pat visneiedomājamākajās vietās. Šogad šādu “svētku uguņošanas upuru” diemžēl bijis vairāk nekā citus gadus.

Zoopsiholoģe Inga Cerbule skaidro, ka mājdzīvnieku bailes no uguņošanas, kā liecina viņas pieredze, nav tādas bailes, no kurām varētu dzīvnieku “atmācīt” vai pieradināt. Lielākoties dzīvniekus uguņošana biedē, rada tiem stresu, viņi sabīstas un bēg prom.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lielākoties dzīvniekus uguņošana biedē, rada tiem stresu, viņi sabīstas un bēg prom. Speciālisti atzīst, ka par spīti brīdinājumiem parūpēties par saviem dzīvniekiem, tas diemžēl notiek katru gadu – pazudušo mājdzīvnieku sludinājumi pārpilda sociālās vietnes jau īsi pēc pusnakts un 1.janvārī to skaits aizvien turpina pieaugt…

Tāpēc vienīgais prātīgais ieteikums, zinot, ka ir dienas, kurās gaidāma uguņošana, ir neatstāt savu mājdzīvnieku šajā laikā vienu un nepieskatītu, tāpat, protams, neņemt dzīvnieku līdzi tur, kur uguņošana ir gaidāma.

Arī dzīvnieku patversmes “Ulubele” pārstāvji zināja teikt, ka šogad “salūtu upuru” nav trūcis. Visbiežāk dzīvnieku saimnieki tiek atrasti, pateicoties reģistrētiem mikročipiem un sludinājumiem sociālajās vietnēs. Tā, piemēram, kāds uguņošanas upuris bija tik ļoti sabijies, ka ielēcis autobusā un galapunktā nekāpis vairs ārā, jo bija tik ļoti bail doties turp, kur “šauj”…

Zoopsiholoģe Inga Cerbule iesaka vairākus paņēmienus, kā palīdzēt satrauktajam dzīvniekam pārdzīvot bailes no uguņošanas:

1. Aiztaisīt aizkarus un žalūzijas, ieslēgt TV vai radio, tādējādi radot fona troksni.

2. Dzīvniekam šo baiļu brīžos ļoti svarīgi ir just sava saimnieka klātbūtni.

3. Mirklī, kad dzīvnieks izjūt pastiprinātu stresu, pašam saimniekam izturēties mierīgi un nepārspīlēti – tieši tā, kā gribētos, lai šajā mirklī uzvedas pats mājdzīvnieks.

4. Ja suns, piemēram, ir labi apmācīts, uguņošanas laikā ar kārumu palīdzību dzīvnieku var aicināt izpildīt komandas, piemēram, gulēt vai sēdēt.

Vairāk skaties šajā sižetā:

LA.LV Aptauja

Vai tu esi ņēmis savu mājdzīvnieku līdzi, šaujot svētku salūtu vai atstājis to vienu pašu sētā tad, kad visapkārt uguņo?

  • Man nav mājdzīvnieka

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.