VIDEO. Tautieši Lielbritānijā atklāj, kā viņus šobrīd ietekmē ar “Brexit” saistīti procesi 1
Pieaug risks, ka “Brexit” noritēs bez vienošanās, tāpēc Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) aicina Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos steidzami reģistrēties jaunajam un obligātajam pastāvīgajam statusam. Bez tā mūsu tautiešus sagaida pamatīgas ikdienas problēmas un apgrūtinājumi. LNT raidījums “900 sekundes” Lielbritānijā aptaujāja tautiešus no Latvijas, kā viņi uztver notiekošo “Brexit” kontekstā, un, vai jau ir reģistrējušies jaunajam obligātajam pastāvīgā iedzīvotāja statusam.
Astoņus gadus Anglijā, netālu no Boltonas pilsētas, dzīvojošā un noliktavā strādājošā Ināra Dundure neplāno atgriezties Latvijā, tāpēc viņai svarīgi ir mazināt jebkurus ar “Brexit” saistītos riskus. Viņa reģistrējās jaunajam obligātajam pastāvīgajam statusam jeb “settled status”, jo pēc “Brexit” to prasīs uzrādīt daudzviet, pirmkārt, jau Lielbritānijas darba devēji.
“Būs jāsniedz šis “settled status” papīrs. Ja tu to informāciju viņiem nesniegsi, paliksi arī bez darba, bez mājas, bez pabalstiem, bez nekā. Un var izraidīt arī no valsts. Par to jau daudzi neaizdomājas, kas ir ļoti, ļoti slikti,” saka Dundure.
Viņa sapratusi – ja “Brexit” ir bez vienošanās, un Eiropas Savienības pilsoņi nebūs nokārtojuši arī pastāvīgo statusu, tad tiks zaudēta piekļuve pašvaldību īres mājokļiem un valsts bezmaksas veselības aprūpei, nebūs bezmaksas zāļu un valsts zobārstniecības.
“Visiem Eiropas Savienības pilsoņiem būs jāmaksā par veselības aprūpi šeit. Mūsu pašvaldība teica, ka tās varētu būt 60 vai 70 mārciņas klāt “council tax”, kas būtu jāmaksā mums,” norāda Dundure.
Vai Tevi ietekmē notiekošais ar "Brexit" Lielbritānijā?
Savukārt profesionālā jurtu šuvēja Vineta Gailīte, kura Anglijā dzīvo 15 gadus, pirms remigrē uz Latviju – Preiļu novadu – tomēr pieteicās pastāvīgajām statusam kā “drošības spilvenam”, jo nevēlas pilnībā saraut saites ar Lielbritāniju. Sevišķi tāpēc, ka atgriešanos Latvijā Vineta plāno veikt pakāpeniski – seši mēneši Latvijā, kuru laikā iegādātos, iekārtotu lauku māju ar šūšanas darbnīcas izveidi, gada otrus sešus mēnešus plāno pavadīt Anglijā, kur iespējams sapelnīt tomēr vairāk naudas.
“Ja es neesmu pieteikusies “settled status”, es nevaru būt ārpus Anglijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tāpēc es uzreiz pieteicos, jo zināju, ka ceļošu turp un atpakaļ. Tagad esmu pieteikusies “settled status” un varu izbraukt no Anglijas līdz diviem gadiem,” stāsta Gailīte.
Reģistrēties pastāvīgajam statusam Vinetu mudinājis arī dzīvokļa izīrētājs anglis, jo pēc “Brexit” varot tikt izdots rīkojums aizliegt izīrēt mājokļus Eiropas Savienības pilsoņiem, kuriem nav jaunā statusa.
Nokārtot “post-Brexit” pastāvīgo statusu esot viegli, jo to dažu minūšu laikā var izdarīt mobilā telefona lietotnē ar dokumentu nofotografēšanu, augšupielādēšanu un atbildēšanu uz elementāriem jautājumiem.
Latviešu kopienas aktīviste, Mančestras domes deputāte Dzidra Nūra skaidro: “Tas būs drošības dēļ, un cilvēki zinās, ka viņus nevarēs izmest ārā no valsts. Ņemot vērā, kas šobrīd notiek valdībā, ir obligāti visiem jāpiesakās. Tas nemaksā naudu.”
Pēc Latvijas ārlietu ministrijas datiem, no Lielbritānijā dzīvojošajiem aptuveni 117 000 Latvijas valstspiederīgo tikai 30% reģistrējušies jaunajam statusam.
Plašāk skaties LNT “900 sekundes” video šeit:
