VIDEO. “Tā doma, ka viņām būtu jāaiziet, tas ir smagi…”: Baiba Sipeniece-Gavare sakrāmējusi meitām somas bumbu patvertnei 0
TV un radio personība Baiba Sipeniece-Gavare LTV veidotajā sarunā “Dzīvei nav melnraksta” stāsta, ka patiesībā viņa ir tiešām ļoti laimīgs cilvēks un cer, ka tagad, kad viņa to ir pateikusi, kāds to nenoskaudīs. Taču 24.februāris, kad Krievija iebruka Ukrainā, viņai licis pārvērtēt daudzas lietas dzīvē, arī skaudro apziņu, ka karš var izpostīt visu, arī viņas pašas ģimeni un meitu dzīves.
Intervijā viņa stāsta, ka patiešām uzskata sevi par ļoti laimīgu cilvēku un smejas, ka cer, ka tagad, kad viņa to ir pateikusi, kāds to nenoskaudīs.
“Es tiešām n rīta mostos un novērtēju to, ka man ir tik daudz dots. Man ir darbs, kas man ļoti patīk. Es zinu, ka ir cilvēki, kas var nestrādāt un veltīt sevi tikai ģimenei. Es nevaru to, man ir svarīgi realizēt sevi. Man ir forša, interesanta ģimene. Man ir meitas foršos, interesantos vecumos. Vienai ir 15, otrai 23. Oh, kas tik man pašai nenotika nenotika tajos vecumos!!! Un es ļoti gribētu, lai viņām arī ir interesanta un piepildīta un dzīve,” – stāsta Baiba.
“Zini, kad 24.februārī Krievija uzbruka Ukrainai un tad, kad Putins draudēja nospiest to sarkano pogu, man bija visādas domas galvā… Tā trakā lieta bija tad, kad man bija jāsasauc abas meitas un jākrāmē tās somas, ja nu gadījumā kas… Tā ir baigi smagā sajūta, ka tu kravā meitām somu nevis ceļojumā, bet uz bumbu patversmi, ja gadījumā mēs nesatiekamies. Tas bija smagi…
Tajā brīdī saprotu, ka es pati esmu visu, tiešām visu piedzīvojusi … Bet, tā doma, ka viņām būtu jāaiziet, tas ir smagi. Tas bija smags moments manā dzīvē…” – viņa atceras.
Viņa teic, ka karš licis arī pārdomāt to, ka, ja arī būtu jāatvadās no šīs dzīves piespiedu kārtā, viņai pašai ir sajūta, ka ir paveikusi gandrīz visu, taču pavisam citādi ir tad, kad runa ir par meitām.
“Ja gadījumā man manos 52 gados vajadzētu atvadīties no dzīves, kaut arī nelabprāt, bet tomēr, man nav tāda sajūta, ka esmu kaut ko neizdarījusi. Esmu nodzīvojusi foršu un bagātu dzīvi.
Bet skaudrums ir tas, ka man gribētos redzēt, kā viņas nokārto savu dzīvi, gribētos redzēt, kā viņām klājās… Tā doma, ka… ja gadījumā nē… Tā smacē nost. Tā ir ļoti, ļoti smaga. Bet ar to ir jāaprod, jo mēs tagad dzīvojam tādā pasaulē,” – tā Baiba.
