VIDEO. Saeimas deputāti vairāk nekā pusgadu netiek skaidrībā ar definīciju “nevainojama reputācija” 10
Nevainojama vai slikta reputācija ir jēdziens, kura nozīme visiem ir skaidra, taču jebkurš precīzs formulējums būs nepilnīgs, jo Saeimā jau vairāk nekā pusgadu iestrēdzis priekšlikums ielikt iepirkumu likumos noteikumu, ka no konkursiem izslēdzami uzņēmumi ar sliktu reputāciju, jo deputāti nespēj formulēt, kā to izmērīt, šodien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Tagad līdzīgs liktenis draud Finanšu ministrijas sagatavotam likumam par netīrās naudas legalizēšanas novēršanu. Tajā nevainojuma reputācija prasīta uzņēmējiem, kas darbojas naudīgākajās nozarēs – nekustamā īpašuma, uzņēmumu konsultāciju un azartspēļu biznesā.
Grozījumu izskatīšana noteikta steidzamības kārtā, taču tikai pirms galīgā lasījuma deputāti sapratuši, ka likumam var sanākt neprognozējamas sekas.
Juristu un grāmatvežu firmām, parādu piedzinējiem un kazino īpašniekiem jābūt ar nevainojamu reputāciju, citādi no biznesa būs jāaiziet. Tādu likumu iecerējusi finanšu ministrija, nepasakot, kas īsti ir nevainojama reputācija.
Netīrās naudas legalizēšanas novēršanas likums attiecas uz bankām, azartspēļu organizētājiem, ātro kredītu firmām, advokātiem un maksātnespējas administratoriem. Bez šīm īpaši regulētajām jomām, likums jāievēro arī biznesa konsultantiem, grāmatvežiem, parādu piedzinējiem, nekustamo īpašumu un mākslas tirgotājiem.
Līdz šim likumā nevainojama reputācija prasīta firmu amatpersonām, kas atbildīgas par likuma ievērošanu. Finanšu ministrijas sagatavotajos grozījumos tāda nepieciešama arī uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem, tas ir – īpašniekiem. Ja reputācija sašķobīsies, īpašniekam sava firma jāpārdod.
“Uzņēmēju bažas šis ir izsaucis visplašākajā mērā, ņemot vērā to, ka parādās tādi aspekti, par kuriem bieži nerunājam, piespiedu uzņēmumu daļu atsavināšana reputācijas trūkuma gadījumā.
”
raidījumam sacīja Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēters.
Reputācijas prasība attieksies arī uz zvērinātiem advokātiem. Advokātu kolēģiju tas nebiedē, jo nevainojama reputācija jau ir priekšnoteikums, lai varētu strādāt profesijā. Taču padomē uzskata, ka kopumā likuma autori ir pārcentušies.
“Man pirmkārt būtu aicinājums šo reputācijas prasību, kas ietverta likumprojektā, tādējādi tā autori ir vēlējušies starptautisko dokumentu prasības izpildīt par 200%, šo pārcentību atmest, un pieturēties pie tām prasībām, ko nosaka FATF rekomendācijas un attiecīgā direktīva,” uzskata Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Direktīvā prasīts, lai noziedznieki un ar tiem saistītās personas nevar kontrolēt ietekmīgo finanšu nozaru uzņēmumus. Finanšu ministrijas sagatavotajās izmaiņās tas ir viens no punktiem – patiesie labuma guvēji nedrīkst būt sodīti par ekonomiskiem noziegumiem. Taču nav atrisināts, kas notiek, ja pagājis laiks un sodāmība juridiski ir dzēsta. Lai bijušo noziedznieku turētu pa gabalu no finanšu nozares, ielikta prasība par nevainojamu reputāciju.
“Kā tad mēs īsti varam pateikt, sodīts, noziedznieks vai ar viņiem saistīta persona. Un lai tieši izslēgtu tās interpretācijas, ko katrs varētu iedomāties, kas tas īsti ir, tad ir šis plānotais regulējums, lai mēs nonāktu pie vienotas izpratnes, vismaz AML jomā, kas tad ir šī te nevainojamā reputācija, bet no otras puses mēs tiešām šeit redzam to primāro, šo nesodāmības elementu,” uzskata Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Līga Kļaviņa.
Labi gribētā doma par noziedznieku atstumšanu no naudas mazgātājus kārdinošās biznesa vides tomēr ir izgāzusies. Nevainojamas reputācijas jēdziens ir pārāk plašs. Nevainojama reputācija ir ierasta prasība valsts uzņēmumu un augstu ierēdņu amatu konkursos. Piemēram, Latvijas bankas prezidentam, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un ierēdņiem, arī maksātnespējas administratoriem. Tomēr likumā nav definēts, ko tā īsti nozīmē un kas to var izvērtēt.
Maksātnespējas kontroles dienestam tiesības pieprasīt nevainojamu reputāciju administratoriem ir no 2017.gada reformas. To vērtē īpaša eksaminācijas komisija Tieslietu ministrijā.
“Kopumā pieci atzinumi ir tādi, kur eksaminācijas komisija ir atzinusi, par personas neatbilstību nevainojamas reputācijas jēdzienam. Trīs administratori atcelti no amata par neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībai, viens administratora amata pretendents netika pielaists pie eksāmena, netika ielaists profesijā un vienā gadījumā administratoram bija izbeigta amata darbība jau īsi pirms atzinuma sniegšanas,” pastāstīja Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina.
Finanšu ministrijas sagatavotais priekšlikums jau pirmajā lasījumā pieņemts Saeimā. Tagad to apspriež komisijās, lai sagatavotu otram, galīgajam lasījumam. Deputātiem Finanšu ministrijas ideja nepatīk. Viņi grib lielāku skaidrību, kas ir slikta un kas nevainojama reputācija.
Tas, pirmsšķietami, jo šādas prasības nav izvirzītas no “Moneyval”, tieši šādā formā, ka uz patiesā labuma guvējiem būtu izvirzāmas nevainojamas reputācijas prasības, kas var rezultēties nopietnos, tās sekas var būt, ka tiek atņemts akciju īpašums. Visi jau saprot, ka to ir ļoti grūti, varbūt pat neiespējami definēt, kas ir nevainojama reputācija. Te jau tā galvenā problēma. Jūsu kāds sižets slikts var nozīmēt cilvēkam sliktu reputāciju,” sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Gatis Eglītis (JKP).
Šis nav pirmais gadījums, kad deputātiem jāpiņķerējas ar reputācijas jautājumiem. Pavasarī noslēdzās Autotransporta direkcijas konkurss par valsts dotētiem pasažieru pārvadājumiem. Tajā labus panākumus guva skandalozā politiķa Aleksandra Brandava kompānijas. Pēc šiem rezultātiem satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) ierosināja no iepirkumiem izslēgt firmas ar sliktu reputāciju. Deputāti joprojām nav tikuši skaidrībā, kā reputāciju nomērīt.
Vairāk skaties “Nekā personīga” sižetā: