VIDEO. Saeimā izskan piedāvājums necīnīties par tautiešu tiesībām Lielbritānijā pēc “Brexit” 1
Ja mūsu tautiešiem Lielbritānijā pēc “Brexit” radīsies problēmas, nevajag vairs cīnīties par viņu sociālekonomiskajām tiesībām – jo nelabvēlīgāki apstākļi mūsu emigrantiem, jo lielāka varbūtība, ka viņi atgriezīsies Latvijā, – tik kardināla ideja šo pirmdien izskanēja Saeimas Eiropas lietu komisijā, vēstīja TV3 ziņas.
Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāts Reinis Znotiņš (JKP) norādīja: “Iepriekš Apvienotā Karaliste šo cilvēkresursa izsūkšanu no mums kompensēja ar iemaksām Eiropas Savienības (ES) budžetā. Tagad viņi to vairs nedarīs. Es uzskatu, ka mums nav vērts vairs radīt papildus apstākļus, lai brauc, paliek ilgāk, bet tieši otrādi – aktīvi aicināt atgriezties tieši šobrīd.”
Latvijas vēstniece Lielbritānijā Baiba Braže gan uzsvēra, ka Latvijas likumiskais pienākums ir cīnīties par savu valstspiederīgo tiesībām ārvalstīs.
Tiesa gan, mūsu tautiešu skaits Lielbritānijā esot strauji samazinājies – no līdz šim pieņemtajiem 150 000, vēl nesen 117 000, uz britu statistikā uzrādītajiem 99 000 Latvijas valstspiederīgo, vēstīja TV3 ziņas.
“Šobrīd remigrācijas politika ir sekmīga. Ir vairāki simti ģimeņu, kas ir atgriezušās. Neapšaubāmi ir tas, ka “Brexit” ir bijis viens no faktoriem – to dzirdam, jūtam no sarunām ar tautiešiem,” norāda Braže.
Savukārt seniorus atgriezties Latvijā atturot nevēlēšanās maksāt ienākumu nodokli no Lielbritānijā nopelnītās pensijas, bet, vai katrai valstij tomēr noteiks atsevišķu neapliekamo minimumu, politiķi sāks diskutēt trešdien.
Taču, cik ātri vispār pēc “Brexit” būs iespējas pārnest britu pensijas uz Latviju, esot viens no prioritārajiem pilsoņu tiesību jautājumiem.
Pēc tam – drošība, ekonomiskās attiecības, tirdzniecība un pārrobežu finanses. Piemēram, ja Lielbritānijā kādai bankai ir krīze, kas būs ar Latvijas noguldītāju naudu, kuru šobrīd 100 000 eiro apmērā kā garantēto atlīdzību nosaka ES.
“Pieļauju, ka diezgan daudz valstspiederīgie ir uzkrājuši kādus ienākumus, ietaupījumus britu bankās, un vai šāda garantija viņiem arī tiks nodrošināta?” bilst Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (VL!-TB/LNNK). Braže atbildēja: “Tā tiešām ir britu kompetence, to Latvijai būs tiešām grūti kaut kādā veidā iespaidot pēc “Brexit”.”
Liels nezināmais, kurš tieši – Eiropas Komisija vai nacionālās valstis divpusēji – risinās Lielbritānijā iegūtās augstākās izglītības atzīšanu Latvijā pēc “Brexit”. Satraukumu jau paužot mūsu medicīnas un finanšu studenti Lielbritānijā.
Tikmēr Latvijas vēstniece Lielbritānijā akcentē, – neesot bažu, ka pēc “Brexit” starp abām valstīm varētu pasliktināties attiecības, jo šobrīd tās tiekot raksturotas kā izcilas.
Plašāk pievienotajā video.
