VIDEO: Sabiedrības aizspriedumi atspoguļojas mediķos, HIV pacientiem atsaka pieņemšanu 0
Aizspriedumi un nezināšana – šie ir divi iemesli, kuru dēļ HIV inficētie pacienti ne reizi vien nav saņēmuši gaidīto atbalstu un attieksmi no mediķiem. “De facto” savu stāstu uzticēja kāda jaunā māmiņa, kura uzskata – privāta medicīnas iestāde atteikusies viņu ņemt grūtniecības uzskaitē tieši tādēļ, ka viņa ir HIV pozitīva.
Kā ar aukstu ūdeni aplieta – tā sajūtas pēc ārsta apmeklējuma raksturo Katrīna, kura ir inficēta ar HIV. Viņa vēlējās stāties grūtniecības uzskaitē, taču saņēmusi atteikumu. Tā iemesls, viņas ieskatos, saistīts tieši ar viņas diagnozi HIV. Viņa piedzīvoto “de facto” uzticēja, lūdzot neizpaust viņas identitāti, tādēļ viņas vārds ir mainīts.
Ņemot vērā, ka ārsts, pie kura Katrīna gājusi iepriekš, atradās atvaļinājumā, bet apmeklējumu atlikt nevarēja, viņa izvēlējās medicīnas iestādi ar labām atsauksmēm, tas bija “Veselības centrs 4”. Pieteikusies vizītē, izmeklēta, bet, kad bija jautājums par stāšanos uzskaitē, sekoja atteikums.
“Kad es teicu to, ka man vajadzētu stāties uzskaitē, mātes pasi pēc tam dabūt, tad viņa man atvainojās: viņai ļoti pilns pieraksts, ļoti pilns, viņa pat rādīja savu pierakstu, ka viņa nākot ātrāk uz darbu un vēlāk ejot prom, ka ļoti daudz grūtnieces. Bet pretī viņai sēdēja māsiņa, un viņas tā kā sprieda, pie kā mani aizsūtīt, un teica – nu šitā neņems, un šitā arī neņems tā statusa dēļ. Un tad viņa man tā vietā ļoti laipni nosauc trīs ārstus, kas īsti mani tagad laikam neņems un teica, tā kā jūs esat stāvoklī un kāpēc mētāties, negribās, lai jūs pēc tam aizsūta atkal pie kāda, varbūt ejiet uz Dzemdību namu, tur ļoti daudz ir ginekologu, gan vecmātes, gan jau jūs tur paņems uzskaitē,” stāsta Katrīna.
Katrīnai lieto zāles un jau vairākus gadus vīrusu slodze ir nenosakāma. Tas nozīmē – HIV vīruss aizvien ir organismā, taču to nevar nodot citiem. Šādā situācijā arī grūtniecība noris gandrīz tāpat kā pilnībā veselām sievietēm. Vienīgi, lai ar HIV ārstēšanai paredzētajām zālēm nekaitētu mazulim, to lietošana jāpieskaņo grūtniecības periodam. To dara Infektoloģijas centrs. Tieši šis bija iemesls, kādēļ Katrīnai vajadzēja iespējami ātrāk stāties grūtniecības uzskaitē. SIA “Veselības centrs 4” noliedz, ka viņi būtu atteikuši uzņemt pacienti uzskaitē.
SIA “Veselības centrs 4” medicīnas direktore Santa Biseniece: “Administrācija ir veikusi iekšējo pārbaudi, kuras laikā ir secināts, ka šāds gadījums SIA “Veselības centrs 4” struktūrvienībā (..) nav noticis.”
Iestādes pārstāve raksta, ka viņi nav saņēmuši nevienu sūdzību par atteikšanos novērot grūtniecību, un par viņiem tādu sūdzību nav arī Veselības inspekcijā.
Lai arī kopš vizītes pagājis aptuveni gads, Katrīna tagad nolēmusi vērsties Veselības inspekcijā.
“Es biju apsvērusi šo domu, bet noteikti ne grūtniecības laikā. Es domāju, ka bērniņš piedzims un tad es kaut ko darīšu lietas labā, lai šis vairs neatkārtotos. Tā nu es sēžu šeit,” saka Katrīna.
Katrīnas grūtniecību novēroja Dzemdību nama speciālists. Lai arī atsevišķās epizodēs šķitis, ka diagnozei pievērsta nesamērīga uzmanība, tomēr kopumā attieksme bijusi laba.
Šeit dzemdē divas trešdaļas no visām Latvijas HIV pozitīvajām grūtniecēm. Tie ir vairāki desmiti dzemdību ik gadu. Reizēm pie viņiem uzskaitē stājas sievietes, kas citās medicīnas iestādēs kādu, iespējams – formālu iemeslu dēļ, saņēmušas atteikumu. Pirms diviem gadiem veikts pētījums arī parādījis, ka aprūpes speciālisti neizprot, kā notiek inficēšanās ar HIV.
Dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga stāsta: “Pacienti ir teikuši, ka aprūpes speciālists laikam neizprotot, kādi ir īsti inficēšanās ceļi un ka nevar inficēties no pacienta, kas ir atnācis uz kabinetu. Stāstījuši tādus stāstus, ka viņi ir izjutuši arī šīs stigmas , ka viņi nav vēlami. Patiesībā HIV inficētu pacientu var aprūpēt jebkurš. Tas ir arī komandas darbs, tas nav tikai ginekologs. Zināmu sadaļu izmeklējumu un arī visu ārstēšanu specifiskos saņem šis pacients Infektoloģijas centrā.”
Rezeberga cer, ka situācija pēdējo divu gadu laikā uzlabojusies. Viņa kā ginekologu asociācijas valdes locekle arī aktualizējusi jautājumu par ārstu zināšanu atjaunošanu, lai izskaustu aizspriedumus.
Austrumu slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste Ludmila Vīksna atzīst, ka “Faktiski zināmas problēmas šad un tad rodas ar citu specialitāšu ārstiem par HIV inficētu pacientu aprūpi, un man liekas, ka tas ir radies tādēļ, ka pati pirmā informācija, kāda bija par šo slimību, bija tāda biedējoša. Tā pirmā informācija ir ļoti paliekoša, un šiem ārstiem ir bailes par savu veselību.”
Infektoloģijas centrā, kur uzrauga HIV ārstēšanu, atklāj, ka pacienti stāstījuši par gadījumiem, kad ārsti, uzzinot diagnozi, pakalpojumu atteikuši. Lai gan medicīnas personālam ir jāievēro vieni un tie paši drošības pasākumi gan pie HIV pacientiem, gan šķietami veseliem pacientiem.
“Ja pacients nepasaka, ka viņš ir ar HIV, vai C vai B hepatītu inficēts, tad zobārsts, ginekologs vai kāds cits var arī to neuzzināt. Bet godprātīgi pacienti aiziet un pasaka savam ārstam, un tad ir bijušas situācijas, kur ārsta vai medmāsas līmenī tā situācija kļūst nepatīkama,” saka Vīksne.
Veselības inspekcijas veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājs Andris Zīverts saka, ka rakstisku sūdzību nav bijis. Esot gan situācijas, kas risinātas telefoniski, piemēram, kāds ģimenes ārsts atteicies pieņemt savā praksē HIV pacientu.
Uz jautājumu, vai ārstam ir tiesības atteikt tikai tādēļ, ka pacients ir inficēts, Zīverts atbild: “Nē, noteikti nē! Tādos gadījumos, ja pacients ir inficēts, viņš nesastāda nekādas briesmas, draudus apkārtējiem, citiem pacientiem, kas nāk uz šo iestādi, jo tāds viedoklis arī bieži izskan – es pazaudēšu savus pacientus, ja uzzinās, ka manā aprūpē tāds pacients – tas noteikti ir nepamatoti un nav nekādas bīstamība arī pašai ārstniecības personai, viņa tāds pats pacients kā jebkurš cits.”
Katrīnas bērniņš piedzima vesels. Bet aizvadītajā gadā pieci jaundzimušie infekciju ieguvuši no HIV pozitīvām mammām. Veselības inspekcija sola skaidrot, kāds tam ir bijis iemesls.
Katru gadu Latvijā par diagnozi HIV uzzina vairāk nekā 300 cilvēku. Un ik gadu aptuveni 60 HIV pozitīvas sievietes dzemdē bērnus. Mūsdienu medicīna ļauj šiem bērniem piedzimt veseliem.
Latvijā līdz šim reģistrēti vairāk nekā septiņarpus tūkstoši saslimšanas gadījumu ar HIV un AIDS.
