VIDEO. RTU mācībspēki brauks uz Āziju, lai klātienē atsijātu ”viltus” studētgribētājus 2
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) būtiski ierobežojusi indiešu, šrilankiešu un uzbeku krāpniecības iespējas, kuri vēlas izglītības aizsegā nokļūt Eiropas Savienībā (ES) darba meklēšanas nolūkos. Turpmāk RTU mācībspēki brauks uz šīm Āzijas valstīm klātienē atlasīt studentus un novērtēt viņu zināšanu atbilstību universitātes prasībām, tā vēstīja LNT Ziņas.
Indieši, šrilankieši un uzbeki līdz šim bija krāpušies elektroniskajos iestājeksāmenos, lai tikai nokļūtu Latvijā.
Daļu no viņiem nākamajos atlases posmos atsijāja Latvijas vēstniecības, pieķerot pretendentus ar viltotiem vidusskolu beigšanas dokumentiem vai konstatējot blēdīšanos vīzu interviju laikā. Piemēram, pretendentam sūtot sev līdzīgas personas, kas spēj runāt angliski.
Indijā vien šogad šādi pieķerti 400 krāpnieku.
Lai problēmu izskaustu jau pašā saknē, RTU šomēnes atvērusi pārstāvniecības Čenajā, Indijā, Kolombo, Šrilankā, un Taškentā, Uzbekistānā. Tagad studēt gribētājiem tur būs jākārto iestājeksāmens klātienē.
”RTU pasniedzēji un departamentu darbinieki brauks uzraudzīt šo iestājeksāmenu procesu. Arī eksāmenus labos RTU pasniedzēji, jo eksāmenu pārbaudīšanu mēs nevienam citam nevaram uzticēt,” LNT Ziņām skaidro RTU rektora vietnieks Igors Tipāns.
Varot pat teikt, ka RTU tagad ir mazas filiāles Indijā un Šrilankā, jo tur būs iespējams vairāku mēnešu garumā par maksu sagatavoties RTU iestājeksāmeniem.
Tipāns vērtē, ka šādi varēs iegūt viendabīgas kvalitātes studentus: ”Tiem, kuri nespēs uzreiz nolikt iestājeksāmenu, tiks dota papildu iespēja vienu semestri studēt [savās izcelsmes valstīs], padziļināti apgūt matemātiku, kādu no inženierstudiju priekšmetiem vai angļu valodu. Tad varēs atkal vēl vienu reizi likt iestājeksāmenu. Pats galvenais ir radīt plūsmu, lai brauktu lielā mērā motivēti, sagatavoti studenti.”
Šo RTU centru izveide un uzturēšana Āzijā gada laikā izmaksājot vairākus desmitus tūkstošus eiro, taču universitāte atteicās LNT Ziņām atklāt precīzu summu.
Kā iemesls minēts – ”šim mērķim līdzekļi neesot valsts piešķirtās dotācijas, bet gan ieņēmumi no ārvalstu studentu studiju maksām”.
Tikmēr kopumā turpmākajos gados Rīgā redzēsim vairāk studentu no Indijas, Šrilankas, Turcijas un Uzbekistānas. Tur drīzumā tiks izvērstas plašas RTU reklamēšanas kampaņas.
No šīm valstīm Latvijā šajās dienās ieradušies mārketinga speciālisti, kurus RTU māca, ar ko piesaistīt jaunos studentus – darba devēju pieprasītas studiju programmas, laboratoriju kvalitāte, dienesta viesnīca, iespēja piedalīties apmaiņas studijās citviet Eiropā.
”Arvien vairāk indiešu apzinās, ka studēšanas un dzīvošanas izmaksas Latvijā ir zemas. Viņus iedrošina RTU regulārie apmeklējumi, stāstot par izglītības kvalitāti. Zinu, ka RTU drīzumā plāno atvērt pat otro centru Indijā, bet nu jau Delī, un tas vēl vairāk dos pārliecību indiešu ģimenēm bērnus sūtīt izglītības iegūšanai Latvijā,” tā LNT Ziņām uzsvēra RTU pārstāvis Indijā Ripu Damans.
Savukārt Uzbekistānā atvērtā ”Baltic Center” vadītāja Ksenija Dolženko stāsta, ka uzbeku jauniešiem studijas Latvijā ir populāra izvēle.
Pirmkārt, tas esot lēti, otrkārt, tā ir Eiropas Savienības izglītība, treškārt, ikdienā var komunicēt krievu valodā.
Taču pats galvenais esot, ka ”ļoti stingrā studentu atlase un iestājeksāmeni RTU ieguvusi labu slavu Uzbekistānas darba devēju acīs,” saka Dolženko, jo ”šādus RTU absolventus pēc atgriešanās izķer tādi darba devēji kā ”General Motors” Uzbekistānā. Tiek dota pat iespēja apmaksāt studiju maksu RTU, ja apsola pēc tam pie viņiem strādāt.”
RTU reklamešanas pārstāvis Turcijā no ”Global Education Center” pieļauj – 80 miljonu valstī atliks tikai mazliet pareklamēt, un Latviju gaida pamatīgs turku studentu pieplūdums.
Savos jaunatvērtajos izglītības centros Āzijā RTU gan uzsvērs – neesot jēgas izglītības aizsegā meklēt darbu Latvijā, jo līdzko kritīsies sekmes un neapmeklēs lekcijas,
RTU lūgs Pilsonības un migrāciju lietu pārvaldi anulēt uzturēšanās atļauju, kam sekos izraidīšana no Eiropas Savienības.
RTU kritizē atsevišķas privātās augstskolas, kas, dzenoties pēc ārzemju studentu naudas, uz šo problēmu piemiedz acis.
Plašāk skaties LNT ziņu video šeit:
