Aigars Pētersons ir Rīgas Stradiņa universitātes rektors un profesors bērnu ķirurģijā, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, bijis 8. Saeimas deputāts.
Saruna par Latvijas iedzīvotāju zināšanām un prasmēm palīdzēt sev un citiem katastrofas vai valsts apdraudējuma gadījumā un kā šādas zināšanas iegūt, kā arī par Rīgas Stradiņa universitātes vēlmi un gatavību apmācīt ne tikai studentus, bet visus Latvijas iedzīvotājus pirmās palīdzības prasmēs un iemaņās.
Šobrīd Polija ir paziņojusi par visu vīriešu apmācību iespējamai karadarbībai. Šajā apmācībā neapšaubāmi nozīmīgākais aspekts ir iemācīt pārsiet, imobilizēt, atsāpināt un pārvest ievainotu cilvēku.
Latvijas valsts prezidents ir devis uzstādījumu, ka militārajā dienestā būtu jābūt 31 tūkstotim militārpersonu.
Rīgas Stradiņa universitāte jau trīs gadus atpakaļ ir radījusi programmu “Militārā medicīna”. Šis kurss tika noteikts par obligātu, sākotnēji tika apmācīti Medicīnas fakultātes studenti. Šis kurss aptvēra teorētiskās zināšanas, pratības un prasmes. Šo programmu izdevās radīt kopā ar NATO ekspertiem un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Izdevās sagatavot instruktorus, kas ir apmācījuši jau 800 topošos ārstus, zobārstus, rehabilitologus, fizioterapeitus, medmāsas. Prasmes un pratības ir tādas, ka tās var pielietot kaujas apstākļos. Diemžēl 800 sagatavotu speciālistu ir piliens jūrā. Mums jārada sistēma, kad RSU sagatavo instruktorus, bet instruktori apmāca visus Latvijas iedzīvotājus.
Rīgas Stradiņa universitātei ir augstākā kompetence šajā jomā Latvijā. Šobrīd RSU šo kursu ir pielāgojusi, lai varētu apmācīt glābējus, policistus, zemessargus. Rīgas Stradiņa universitāte šobrīd aktīvi cenšas pārliecināt četras ministrijas par nepieciešamību veidot nacionālās apmācības.
Dažādās augstskolās ir kopā liels studentu skaits. Rīgas Stradiņa universitāte ir gatava militārās medicīnas pamatos apmācīt arī citu augstskolu studentus, jo vairumā Latvijas augstskolu šāda apmācība nenotiek. Jautājums – kā šīs zināšanas aiznest līdz citu augstskolu studentiem. Šobrīd Latvijā ir 40000 vīriešu studentu gados, kam būtu jāiziet apmācība militārās medicīnas pamatos. Uzdevums būtu visās universitātēs atjaunot militārās mācības katedras, kurās liela apmācības daļa būtu medicīniska pašpalīdzība un palīdzība cietušajam. Tas nozīmētu studentiem militāro zināšanu mācības reizi nedēļā un specializētas nometnes vasarā.
Uzdevums – katram Latvijas vīrietim būtu jāiemācās ne tikai lietot automātu vai citu šaujamieroci, bet arī sagatavot aptieciņu, lietot pārsienamo materiālu, pretsāpju zāles, šinas. Jāiemācas nelikt žņaugu, bet pareizi uzlikt pārsēju. Protams tas ir jautājums arī par to – kā skolās apmāca pašpalīdzību, palīdzību otram un neatliekamās medicīniskās palīdzības pamatus.
Vēl kāda nozīmīga sadaļa būtu aptaujāt, apzināt un apmācīt pensionētos kolēģus. Ukrainā šie kolēģi šobrīd ir ļoti nozīmīga veselības jomas sastāvdaļa. Rīgas Stradiņā universitāte ir gatava veidot mikrokvalifikācijas kursus, lai atjaunotu kolēģu zināšanas un prasmes, piemēram apstrādāt un slēgt brūci, intubēt, atsāpināt utt., papildinot ar citām militārās medicīnas atziņām. Bez tam RSU ir izstrādājusi specializētus kursus militārajā medicīnā esošiem ķirurgiem.
Rīgas Stradiņa universitāte ir gatava vērsties Veselības, Izglītības un zinātnes, kā arī Aizsardzības ministrijā ar piedāvājumu izstrādāt mikrokvalifikācijas kursus pensionētiem vai no tiešas ārstniecības aizgājušiem ārstiem (zinātniekiem, administratoriem, zāļu pārstāvniecību speciālistiem) katram savā, bet militārai medicīnai nozīmīgā specialitātē. Rīgas Stradiņa universitātei jau ir gatavs kurss ārstiem un citiem medicīnas profesionāļiem – neārstiem, ir instruktori, kuri ir gatavi to organizēt.
Tie ir ļoti nopietni piedāvājumi militārajā medicīnā. Diemžēl ministrijās pārdomu laiks ir ievilcies.