VIDEO. Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons par iespējām un nepieciešamību apmācīt skolotājus neatliekamajā palīdzībā un veselības pratībā stāsta Pēterim Apinim
0
Aigars Pētersons ir Rīgas Stradiņa universitātes rektors un profesors bērnu ķirurģijā, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, bijis 8. Saeimas deputāts.
Kopš 2003. gada veselības mācība ir izņemta no skolu mācību programmām. Nav izdevies veselības mācību integrēt citos priekšmetos. Jaunu cilvēku veselības pratība Latvijā ir ievērojami sliktāka par šāda veida zināšanām citās Eiropas valstīs. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka skolotāji paši lāga nezin ko stāstīt par veselību, cilvēka anatomiju, fizioloģiju, higiēnu. Ja mēs Latvijā nespējam atjaunot veselības mācību skolēniem, varbūt mēs varētu apmācīt Latvijas skolotājus veselības pratībā, lai viņiem būtu zināšanas – atbildēt uz visiem jautājumiem skolniekiem.
Rīgas Stradiņa universitāte ir vērsusies pie Rīgas mēra, pie atsevišķiem pašvaldību vadītājiem reģionos. Galvenais, apmācot skolniekus veselības mācībā ir saturs. Tur nav vietas interpretācijām. Ir pareizi jāstāsta – kā jaunam cilvēkam rūpēties par savu veselību, kā pareizi kustēties, kā un ko pareizi ēst, kā gulēt labā miegā. Ir pareizi jāmāca kā sniegt palīdzību savam klasesbiedram, pareizi jāmāca peldētpratība. Diemžēl Latvija ir pirmajā vietā Eiropā gan bērnu traumatisma, gan noslīkušo bērnu skaitā, gan aptaukošanās epidēmijā pusaudžu vecumā.
Rektors Aigars Pētersons uzsver – ir jāmāca skolotāji. Skolotājus ir jāmāca kompetentiem cilvēkiem, ekspertiem savās jomās. Rīgas Stradiņa universitāte piedāvā sabiedrībai sagatavot skolotājus. Rīgas Stradiņa universitātē ir kompetences visās jomās, ko būtu skolotājiem jāmāca. Apmācot ģimnāzijas skolotājus, varētu nodrošināt veselības prasmju un iemaņu uzlabošanos skolniekiem.
Nebūtu slikti katram skolotājam 32 vai 64 stundu apjomā apgūt veselības pratības pamatus. Tas ir svarīgi, jo esam apdraudēti. Skolotājiem jāzina, ko darīt iespējama militārā apdraudējuma situācijā – mums ir Ukrainas piemērs, kad bērni tiek ievainoti, kad bērni uzraujas kājnieku mīnām, kad bērni ir tikuši pie sprāgstvielām. Mūsu uzdevums ir apmācīt – lai skolotājs bērnam spēj sniegt palīdzību, kā arī – lai bērns bērnam spēj sniegt palīdzību. Bērnam jāiemācās pārsiet, imobilizēt, jāzina zāles, kuras noņem sāpes.
Tātad – visus skolotājus jāapmāca vispirms. Būtu jāzina ir skolotāju skaits. Bet jāsāk apmācība Rīgas Stradiņa universitātē būtu ar tiem skolotājiem, kas apmāca bērnus veselības macības elementos skolā. Diemžēl veselības mācību daudzi skolotāji negrib vai baidās mācīt.
Rīgas Stradiņa universitāte ir gatava izveidot šādu saīsināto apmācības kursu jeb mikrokvalifikāciju, kur skolotāji saņemtu pratību, zināšanas un prasmes. Rektors gribētu skolotājiem likt nokārtot nelielu eksāmenu, kurā pārliecinātos, vai ir iegūtas zināšanas un prasmes pirmajā un neatliekamā palīdzībā.
Līdz tam, kamēr izdotos pārliecināt valdību par šādu visu skolotāju apmācību, Rīgas Stradiņa universitāte ir gatava sagatavot instruktorus kā vēstnešus, kas dotos uz katru skolu sniegt pirmās palīdzības pamatus.
Šobrīd Rīgas Stradiņa universitāte apmāca studentus militārās medicīnas pamatos, un šajā apmācību procesā uz 8 studējošiem ir viens instruktors. Apmēram šāda attiecība būtu vajadzīga arī skolotāju tālākapmācībā. Bet Stradiņa universitāte sadarbībā ar Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti, visām medicīnas koledžām jau ir lielāks spēks, kas varētu apmācīt plašāku skolotāju pulku.
Pie jaunās Izglītības un zinātnes ministres Daces Melbārdes RSU rektors Aigars Pētersons gatavojas doties ar priekšlikumiem, kas jau salikti mapītē – kā mācīt pirmajā palīdzībā un veselības zinībās un pratībā skolotājus, kā mācīt skolēnus
