Sociālajos tīklos beidzamajās dienās lielu popularitāti guvis video, kurā redzamas žurkas, kas “spieto” ap miskastēm Rīgas centrā – “Origo” apkaimē.
Portāls LA.LV sazinājās ar Rīgas domi, lai lūgtu komentāru. “Žurkas ir dzīvnieki, kas migrē pārtikas meklējumos. Pilsētā ierasti ir siltāks, daudz iespēju noslēpties un izveidot mitekļus, tāpat var atrast daudz barības gan pagrabos, gan atkritumu konteineros. Turklāt daudzi cilvēki baro dažādus dzīvniekus un putnus, nerēķinoties, ka neapēsto barību atnāks apēst žurkas, tādējādi grauzēju populāciju ietekmē arī cilvēku paradumi.
vai arī tās tiek izdzītas vai izbiedētas, piemēram, būvdarbu laikā.
Piemēram, žurkas nekad neapēd visu ēsmu uzreiz, sākumā tās cienastam tuvojas lēnām, pasmaržo un tikai mazliet pagaršo. Ja jūt, ka viss nav gluži tā, kā vajag, žurka neparko neatgriezīsies pie mielasta. Grauzēju pētnieki pat secinājuši, ka žurku mātītes apmāca savus mazuļus izvērtēt pārtiku pēc daudziem kritērijiem, lai nesaindētos un neuzķertos uz veikli izliktas ēsmas,” viņi turpina.
Ja uz sūdzībām netiek reaģēts, jāvēršas Veselības inspekcijā, kas veiks pārbaudi. Inspektori pārliecinās, ka ēkā tiešām ieviesušies indējami kaimiņi, un uzdod ēkas apsaimniekotājam vai īpašniekam divu nedēļu laikā veikt dezinfekcijas, dezinsekcijas vai deratizācijas pasākumus un par pasākumi izpildi informēt Veselības inspekciju.
Kā aģentūrai LETA skaidroja tirdzniecības centra “Origo” pārstāve Maija Dulle-Sūniņa, tirdzniecības centra apsaimniekotajā teritorijā, pie kuras bija redzamas žurkas, uzkopšanas darbi un deratizācijas pasākumus tiekot “nodrošināti atbilstoši normatīviem aktiem”.
Stacijas laukuma teritorija tiekot regulāri apsekota, veicot uzkopšanas darbus, atkritumu savākšanu un atkrituma tvertņu iztukšošanu pēc nepieciešamības. Apgaitas tiekot veiktas ne retāk kā reizi divās stundās darba laikā.
Pēc publiski pieejamā video var secināt, ka konkrētā situācija izvērtusies ārpus darba laika. Video esot redzams, ka atkritumu tvertnes aizdare ir atlauzta un atkritumi izkaisīti pa teritoriju, tas, visticamāk, pievilinājis “nevēlamos viesus”.
“Origo” apņēmies aicināt sadarbības partnerus biežāk apsekot teritoriju un pastiprināt deratizācijas pasākumus. Turklāt tikšot apzinātas iespējas veikt kopīgas aktivitātes ar valsts AS “Latvijas Dzelzceļš” grauzēju izplatības ierobežošanā.
Kaut arī ik pa brīdim tiek konstatēti gadījumi, kad žurkas parādās atklātībā, nevarētu teikt, ka žurku skaits Rīgā būtu ievērojami pieaudzis. Labākie līdzekļi cīņai pret žurkām ir pārtikas bāzes samazināšana (slēgti atkritumu konteineri, neizmētāt ēdienu u.c.), ierobežotas iespējas pārvietoties (slēgtas komunikāciju sistēmas) un deratizācija īpašumos.
Epidemioloģiskās drošības likums nosaka: (27.pants. Dezinfekcija, dezinsekcija, deratizācija)
(1) Teritorijas un objektu uzturēšana un sakopšana, nodrošinot kaitīgo posmkāju un grauzēju iznīcināšanu un nepieļaujot to ieviešanos, ir teritorijas vai objekta īpašnieka vai viņa pilnvarotas personas (ja tāda ir) pienākums,” norāda Mārtiņš Vilemsons, Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu vadītājs.