“Video redzami līķi un sērojoši tuvinieki…” Vai Krievija gatavo Hitlera “Gleivicas incidentu”? 164
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Mūsu rīcībā ir informācija, ka Krievija, visticamāk, vēlas safabricēt ieganstu, lai sāktu savu iebrukumu Ukrainā,” tā aizvadītajā nedēļā paziņoja ASV Pentagona pārstāvis Džons Kerbijs. Runa esot par kādu inscenētu video, kurā tiekot rādīts, it kā Ukrainas armija uzbruktu krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.
Video redzama ne vien militārā tehnika un kaujas ainas, bet arī līķi un sērojoši tuvinieki, kurus atveido nolīgti aktieri. Īpaša loma šajā video esot atvēlēta Turcijā ražotajiem droniem “Bayraktar”, kas pēdējā laikā medijos bieži izcelta kā Ukrainas bruņojuma sastāvdaļa. Tā kā Turcija ir NATO valsts, Kremļa propagandas mērķis varētu būt “šādā veidā uzbrukumā iejaukt NATO”, pieļāvis Pentagons.
Kā var noprast, tad ASV balstās uz izlūkdienestu informāciju par šāda video tapšanu, bet vēl nav skaidrs, kā tieši to plānots izmantot. Arī pats video vai tā fragmenti līdz šim nav demonstrēti. “Mēs nezinām, vai tas ir ceļš, kuru viņi gatavojas iet, bet mēs zinām, ka šī iespēja tiek izskatīta,” televīzijas kanālam MSNBC sacījis Baltā nama nacionālās drošības padomnieka vietnieks Džonatans Finers.
Šīs ziņas daudziem atkal likušas atcerēties par tā saukto Gleivicas incidentu, kas Hitleram 1939. gadā kalpoja par ieganstu uzbrukumam Polijai un Otrā pasaules kara sākumam. Kā zināms, nacisti apvainoja Poliju, ka tās karavīri naktī sagrābuši pierobežas pilsētas Gleivicas radiostaciju un no tās pārraidīti pret Vāciju vērsti uzsaukumi.
Tā jau sākotnēji tika uztverta kā vāji maskēta provokācija, ko vēlāk apstiprināja arī fakti – uzbrukums bija nacistu izplānota slepena operācija, kurai piešķirts zīmīgs nosaukums “Konservi”. Ar to tika apzīmēti līķi, kas apģērbti poļu karavīru formās un pamesti radiostacijas tuvumā, lai it kā radītu iespaidu, ka viņi krituši uzbrukumā. Patiesībā tie bija cietumnieki, kuri savervēti šai operācijai, solot atbrīvošanu, bet vēlāk nogalināti.
Starptautiskajās tiesībās šādus gadījumus pazīst ar nosaukumu “casus belli” (no latīņu val. – kara gadījuma) – iemesls kara sākšanai, un nav nekā neparasta, ka agresors šādā situācijā savus nolūkus cenšas pierakstīt pretiniekam. Analizējot Krievijas mediju publikācijas un amatpersonu izteikumus, var secināt: Kremlis jau ilgāku laiku mēģina veidot priekšstatu, ka tieši Ukraina ar NATO atbalstu gatavo uzbrukumu, bet Krievija ir upuris.
Piemēram, pagājušā gada 26. decembrī vairāki mediji publicējuši Krievijas Valsts domes deputāta Mihaila Deļagina apgalvojumus, ka Ukraina varētu uzbrukt Krievijai februārī un iespējamie mērķi esot Krima, Rostova, Belgoroda un Brajanska.
27. decembrī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs intervijā interneta kanālam “Solovjov Live” sacījis: “Es neizslēdzu, ka ir vēlme veicināt [Ukrainā] militāro noskaņojumu un izraisīt tādu “maziņu kariņu”, bet pēc tam apvainot mūs, un ieviest kārtējās sankcijas.” Iepriekš šādu pašu versiju intervijā Krievijas Pirmajam kanālam izteicis arī Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs.
Tāpat 14. janvārī Lavrovs aicinājis Rietumus mazāk pievērst uzmanību Krievijas karaspēka koncentrēšanai pie Ukrainas robežas, bet gan Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska politiskajām aktivitātēm. “Krievija nekad nav draudējusi ukraiņu tautai. Bet Zelenska kungs un viņa domubiedri gan to dara tiešā veidā, piemēram, pieprasot krieviem aizvākties no Ukrainas. Tie ir tieši draudi. Un ja nu viņš patiešām nolems izmantot [pie Donbasa] savilktos Ukrainas armijas spēkus, lai izdzītu no turienes krievus?” – Krievijas medijos citēti ārlietu ministra izteikumi.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova 22. janvārī paziņojusi, ka tiek gaidītas provokācijas un tās būšot “gan informatīvas, gan, nevar izslēgt, arī militāras”. “Viņiem šajā ziņā ir bagāta pieredze,” uzsvērusi Zaharova.
Pirmajā februārī izdevums “MK” publicējis rakstu, kurā apgalvots – Ukraina gatavojoties uzbrukumam, lai “ar spēka metodēm” atgūtu Donbasu, bet tādā gadījumā Krievijai nākšoties atbildēt. “Maskava jau ne reizi brīdinājusi, ka Donbasam pāri darīt neļaus. (..) .. ja būs provokācija – [Ukraina] pazaudēs savu valstiskumu,” teikts rakstā.
Par to, ka tieši Ukraina gatavo uzbrukumu, izsakās kāds Luganskas “tautas milicijas” darbinieks Andrejs Marčenko. Viņš apgalvo, ka no Ukrainas puses visi priekšdarbi jau esot veikti un esot tikai atlikuši pēdējie soļi. Pēc tam sākšoties artilērijas apšaudes un aviācijas uzlidojumi.
Zīmīgi, ka arī Marčenko īpaši uzsver Turcijas dronu izmantošanu uzbrukumā. Vēl rakstā citēts Stratēģiskās komunikācijas centra vadītājs Dmitrijs Abzalovs, kurš atkārto apmēram to pašu scenāriju, bet vēl piebilst, ka ukraiņi varētu sākt uzbrukumu Pekinas ziemas olimpisko spēļu laikā – līdz 21. februārim.
Apkopojot visu to, var teikt, ka informatīvais fons provokācijai ir gatavots ilgāku laiku. Tas drīzāk domāts iekšējai lietošanai, lai veidotu Krievijas sabiedrības noskaņojumu, ne tik daudz starptautiskās sabiedrības pārliecināšanai, tomēr arī mēģinājumi šķelt Rietumus nav atmesti, turklāt šajā ziņā tiek izmantotas dažādas metodes.
Piemēram, nesen Krievijas vēstniecības Spānijā oficiālajā tvitera kontā ievietota no TV “Zvezda” pārpublicēta karikatūra, kurā NATO ģenerālis satraucas par Krievijas darbībām, stāvot fonā Eiropas kartei, kas pārklāta ar NATO karodziņiem.
Vēstījums tas pats – nevis Krievija, bet Rietumi ir vainīgi pie situācijas eskalācijas. Tomēr vērīgāki soctīklu lietotāji ievērojuši, ka kartē kā Krievijai piederoša attēlota ne vien Krima un Baltkrievija, bet arī lielākā daļa Baltijas valstu teritorijas. Mākslinieka paviršība te iegūst plašāku ģeopolitisku kontekstu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
