VIDEO. “Raudāju tualetē, raudāju zem segas. Ārā bija putenis, un aiz slimnīcas loga šāva salūtu!” Lotes sirdi plosošais stāsts par bērniņa zaudēšanu
7
Bērna zaudējums ir tēma, par kuru mammas nerunā. Šķiet, ka dzīvot ar šo sāpi vieglāk ir klusumā, kaut arī šie grūtie stāsti palīdz mums nejusties vienām. Savu pieredzi Māmiņu Klubam uzticējusi divu meitu mamma Lote, kura nesen grūtniecības laikā pazaudēja trešo bērniņu. Lūk, viņas stāsts.
Lote bērniņu zaudēja 2. janvārī. Grūtniecības testu viņa uztaisīja viena pati un uzzinot, ka tas ir pozitīvs, raudāja no prieka. “Tad vēl pāris stundas ar savu mazo noslēpumu vēl pastaigāju, līdz atklāju arī vīram,” viņa atceras.
Kādu laiku viņa ar vīru nevienam neteica, bet interesanti, ka tajā pašā dienā, kad abi uzzināja, ka gaida trešo bērniņu, viņu meitiņa (3 gadi) Māra, pajautāja tā pēkšņi “Mammu, vai es varu paturēt bēbīti?”. Kad Lote meitai jautāja, kādu bēbīti, viņa atbildējusi, ka abas ar māsu jau ir lielas un viņām vajadzētu bēbīti – brālīti.
Turpmākās 3 nedēļas viņa visu laiku runāja par brālīti. Ziemassvētkos vīrs pateica savai ģimenei un tajā brīdī zināja vien paši tuvākie draugi. Jaunais gads nāca ar zaudējumu.
“1. janvārī Māra gulēja klēpī, pēkšņi pacēla galvu un teica – mammu, tev ir mēnešreizes, tev jāiet uz tualeti!” Lote atceras. Bet nekādas asiņošanas nebija. Tad pusnaktī sākās krampji. Nākamās dienas pēcpusdienā sākās asiņošana.
Zvanīju pazīstamai ginekoloģei, izstāstīju situāciju un viņa jau tajā brīdī teica, ka nekas labs nav gaidāms, bet ieteica aizbraukt uz uzņemšanu. “Man nebija cerību, ka braucu kaut ko glābt! Kāpjot ārā no mašīnas, es jutu, ka mani atstāj jau arvien vairāk asiņu, tas bija brīdis, kad sapratu, ka viss.. tālāk tādā autopilotā gāju cauri uzņemšanai, mani aizveda uz dzemdību nodaļu, biju vienā istabā ar sievieti, kura bērniņu saglabāja, bērniņus arī es dzirdēju, arī grūtnieces ar lieliem punčiem staigāja, kā jau dzemdību nodaļā. Raudāju tualetē, raudāju klusiņām gultā zem segas, vienkārši gāju cauri tam visam, darīju visu, ko no manis sagaidīja. Bija ļoti sāpīgi krampji vēl visu to vakaru. Ārā sniga, putenis liels. Valmieras slimnīcā pa logu var redzēt mežu un 22.00 kāds šāva salūtu,” Lote atceras.
Viņa stāsta, kāds bija atkopšanās laiks pēc bērniņa zaudēšanas, ko šādos gadījumos neteikt māmiņai, kura ir zaudējusi mazo, kā arī pamato savu izvēli, kādēļ ar tik personīgu sāpi nolēmusi dalīties publiski sociālajos tīklos. Pilnu sarunu skaties video.
