Kāda LA.LV. lasītāja mums atsūtīja video, kur, dodoties mājās no kora, nepatīkami pārsteigta. “Šovakar gaidot tramvaju, Radio ielā satiku divas žurkas. Ir redzētas vairākas, parasti stāvu sastingusi un nefilmēju, bet šoreiz saņēmos, nu burtiski virsū skrien,” Laila raksta.
“Pašvaldībā nav informācijas, ka žurku skaits būtu ievērojami pieaudzis, tāpat nav arī saņemts daudz sūdzību. Žurkas pamanāmākas kļūst ziemas sezonā, kad mazinās to dabiskā barība laukā, tādēļ tās meklē ēdienu pie konteineriem, ēdināšanas iestādēm, ēkām. Tāpat žurkas mēdz parādīties pilsētvidē, ja tās iztraucē, piemēram, būvdarbi,” atbild Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas Projektu koordinators.
Žurkas ir dzīvnieki, kas migrē pārtikas meklējumos. Pilsētā ierasti ir siltāks, daudz iespēju noslēpties un izveidot mitekļus, tāpat var atrast daudz barības gan pagrabos, gan atkritumu konteineros. Turklāt daudzi cilvēki baro dažādus dzīvniekus un putnus, nerēķinoties, ka neapēsto barību atnāks apēst žurkas, tādējādi grauzēju populāciju ietekmē arī cilvēku paradumi.
Šie grauzēji ir ļoti gudri un prasmīgi pielāgojas apstākļiem.
Žurkas ir bailīgi dzīvnieki un atklātībā iznāk tikai tad, ja pietrūkst barības vai arī tās tiek izdzītas vai izbiedētas, piemēram, būvdarbu laikā. Tāpēc arī žurkas ir diezgan grūti iznīdēt, jo tās ļoti piesardzīgi izturas pret atrasto barību un jaunu veidu uzkodām, proti, ēsmām. Piemēram, žurkas nekad neapēd visu ēsmu uzreiz, sākumā tās cienastam tuvojas lēnām, pasmaržo un tikai mazliet pagaršo. Ja jūt, ka viss nav gluži tā, kā vajag, žurka neparko neatgriezīsies pie mielasta. Grauzēju pētnieki pat secinājuši, ka žurku mātītes apmāca savus mazuļus izvērtēt pārtiku pēc daudziem kritērijiem, lai nesaindētos un neuzķertos uz veikli izliktas ēsmas.
“Ja žurkas pamanītas daudzdzīvokļu namā vai tā apkārtnē, jāvēršas pie namu apsaimniekotāja, kura pienākums ir reizi ceturksnī veikt deratizāciju.
Svarīgi, ka atkritumu konteineri atrodas ārpus mājas, ir slēgti un to apkārtne ir sakopta. Namu pārvaldniekiem jāpārliecinās, ka atkritumu konteineri nav pārkrauti, to vāki vienmēr ir aizvērti, atkritumi nav izbērti uz zemes un nepieciešamības gadījumā jāveic deratizācijas pasākumi,” Vilemsons iesaka.
Ja uz sūdzībām netiek reaģēts, jāvēršas Veselības inspekcijā, kas veiks pārbaudi. Inspektori pārliecinās, ka ēkā tiešām ieviesušies indējami kaimiņi, un uzdod ēkas apsaimniekotājam vai īpašniekam divu nedēļu laikā veikt dezinfekcijas, dezinsekcijas vai deratizācijas pasākumus un par pasākumi izpildi informēt Veselības inspekciju.
Savukārt pārtikas uzņēmumus, ēdināšanas iestādes un veikalus uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests. Uzņēmumiem jāievēro speciālas prasības gan par pārtikas, gan atkritumu glabāšanu, arī regulāriem deratizācijas pasākumiem.
Kaut arī ik pa brīdim tiek konstatēti gadījumi, kad žurkas parādās atklātībā, nevarētu teikt, ka žurku skaits Rīgā būtu ievērojami pieaudzis.
Labākie līdzekļi cīņai pret žurkām ir pārtikas bāzes samazināšana (slēgti atkritumu konteineri, neizmētāt ēdienu u.c.), ierobežotas iespējas pārvietoties (slēgtas komunikāciju sistēmas) un deratizācija īpašumos.
Nekustamā īpašuma īpašnieka, valdītāja vai apsaimniekotāja pienākums ir rūpēties par īpašuma un tam piegulošās teritorijas sakopšanu un sanitārās tīrības uzturēšanu (RD 15.05.2024.saistošie noteikumi Nr. RD-24-270-sn “Rīgas valstspilsētas pašvaldības teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi”)
Arī RD 29.11.2019. saistošie noteikumi Nr. 87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā” (25.3. punkts) nosaka prasību nodrošināt un uzturēt kārtībā atkritumu konteineru novietnes. Kā arī SN 31.5. punkts nosaka, ka atkritumu apsaimniekotājam ir tiesības atteikties savākt atkritumu konteineru novietošanas vietās esošos atkritumus, ja netiek veikta konteineru vietu uzturēšana (pieļauta atkritumu uzkrāšanās, kas veicina dažādu grauzēju rašanos) vai netiek veikta deratizācija, kad ir uzradušies grauzēji.