VIDEO. Maskava atzīst okupēto Ukrainas teritoriju “neatkarību” un turp nosūta bruņotus “miera uzturētājus” 420
Papildināta plkst.23.51
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien parakstījis dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju “neatkarības” atzīšanu.
Krievijas līderis parakstījis arī līgumus par sadarbību ar Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātajām republikām.
Pirms tam gandrīz stundu ilgušajā televīzijas uzrunā tautai Putins pavēstīja, ka lūgs Federācijas padomei atbalstīt okupēto Ukrainas teritoriju “neatkarību”.
Paredzēts, ka Krievijas parlamenta augšpalāta par to lems otrdien.
Vienlaikus Kremļa saimnieks paziņoja, ka Ukrainai tiks izvirzīts ultimāts, pieprasot nekavējoties apturēt karadarbību pret Maskavas finansētajām un apbruņotajām bandām Ukrainas austrumos.
Pretējā gadījumā par jebkurām sekām atbildība būšot jāuzņemas Kijevai, uzsvēra Putins.
Gandrīz stundu ilgusī Krievijas prezidenta uzruna tautai pamatā sastāvēja no īpatnējas vēstures lekcijas, kurā viņš faktiski noliedza Ukrainas valsts pastāvēšanu.
Vēl Putins pirmdienas vakarā uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki uzturētu mieru tā sauktajās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikās” (DTR un LTR), kuru “neatkarību” Krievija atzinusi, ziņoja radiostacija “Eho Moskvi”.
“Saistībā ar DTR un LTR vadītāju lūgumiem [uzdodu] Krievijas Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai līdz līguma noslēgšanai Krievijas bruņotie spēki īstenotu funkcijas miera uzturēšanai republiku teritorijā,” teikts Krievijas prezidenta dekrētā.
Šis dekrēts nozīmē oficiālu Krievijas armijas ievešanu šajās jau iepriekš faktiski okupētajās Ukrainas austrumu teritorijās.
Eiropas Savienības (ES) līderi pirmdien nosodījuši Putina lēmumu atzīt Maskavas atbalstīto kaujinieku bandu pašpasludinātās republikas Ukrainas austrumos.
“Abu separātisko teritoriju atzīšana Ukrainā ir atklāts starptautisko tiesību, Ukrainas teritoriālās nedalāmības un Minskas vienošanos pārkāpums,” tviterī paziņojuši Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels.
“ES un tās partneri reaģēs vienoti, stingri un apņēmīgi, solidarizējoties ar Ukrainu,” uzsvērušas augstākās bloka amatpersonas.
Tikmēr Latvijas valsts augstākās amatpersonas izplatījušas paziņojumu, ka Krievija ar vardarbīgiem līdzekļiem cenšas panākt Ukrainas politiskās vadības un ārpolitiskā kursa maiņu, rupji pārkāpjot starptautisko tiesību normas, aizbildinoties ar safabricētiem iemesliem un izplatot klaji nepatiesu informāciju.
Kopīgā paziņojumā uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA), Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) akcentēja, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina pieņemtais lēmums atzīt valdības nekontrolēto Ukrainas Luhanskas un Doņeckas teritoriju neatkarību turpina jau 2014.gadā iesākto uzbrukumu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, prettiesiski mainot robežas Eiropā.
“Kategoriski nosodot Krievijas rīcību, Latvija mudina starptautisko sabiedrību spert maksimāli spēcīgus soļus Krievijas agresijas pārtraukšanai un palīdzības sniegšanai Ukrainai. Aicinām starptautisko sabiedrību uz saliedētu rīcību, ieviešot spēcīgas ekonomiskās sankcijas pret Krievijas Federāciju un personām, kuras nes atbildību par uzbrukuma Ukrainas valstiskumam īstenošanu,” paziņojumā norādīja valsts augstākās amatpersonas.
Amatpersonas uzsvēra, ka Krievijas agresīvā rīcība pret Ukrainu un tās bruņoto spēku klātbūtnes palielināšana Baltkrievijā atstās ilgstošu negatīvu ietekmi uz kopējo drošības situāciju Eiropā. Tāpēc tas prasa atbilstošu NATO rīcību alianses austrumu flanga drošības un aizsardzības nostiprināšanai.
“Mēs, Latvijas Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidents un ārlietu ministrs Latvijas tautas vārdā paužam solidaritāti Ukrainas tautai, kā arī nelokāmu atbalstu Ukrainas brīvībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai,” akcentēts politiķu paziņojumā.
Arī citu Eiropas valstu līderi publiski sociālo tīklu platformās pauduši nosodījumu Putina lēmumam.
Krievija pie Ukrainas robežām sakoncentrējusi vairāk nekā 150 000 karavīru, raisot bažas, ka Putins ir pieņēmis galīgo lēmumu iebrukt Ukrainā.
Pēdējās dienās arī saasinājusies situācija Ukrainas austrumos, kur Krievijas atbalstītās kaujinieku bandas apsūdz Ukrainu uzbrukumos un diversiju organizēšanā.
Ukraina šīs apsūdzības noliedz un uzskata par provokācijām, lai rastu ieganstu Krievijas karaspēka iebrukumam.
No prokrievisko kaujinieku bandu kontrolētajām teritorijām uz Krieviju izvesti vairāki tūkstoši cilvēku, kurus Maskavas amatpersonas uzdod par “bēgļiem”.
Tikmēr tā dēvētās republikas izsludinājušas mobilizāciju.
Eksperti uzskata, ka tā dēvēto Doņeckas un Luganskas republiku neatkarības atzīšanai varētu sekot oficiāla Krievijas armijas ievešana šajās jau iepriekš faktiski okupētajās Ukrainas austrumu teritorijās.
