VIDEO. Putina reputācija vīrusa skavās 1
Vīrusa krīze pasaulē komplektā ar naftas cenas krišanos Krievijas ekonomikai sola nepieredzēti smagus laikus. Tas atsauksies uz visiem mūsu kaimiņvalsts iedzīvotājiem. Īpaši privāto mazo biznesu, vēsta raidījums “Melu teorija”.
Pēdējie pieci gadi Krievijas ekonomikā ir bijuši trauksmaini. Rietumvalstu sankcijas tautsaimniecību pamatīgi iedragāja, tomēr katastrofālas sekas neatstāja. Krievijas valdībai nācās iegrābties stabilizācijas un pensiju fondu rezervēs, paaugstināt pensijas vecumu.
Divus gadus ekonomika par pāris procentiem atkal stabili aug, tomēr iedzīvotāju dzīves līmenis ne. Lai izmaiņas konstitūcijā neizraisītu sabiedrības viļņošanos, Putins pēdējo pusgadu kā vēl nekad bija pievērsies sociālo jautājumu risināšanai. Pensiju indeksācija un iztikas minimums iekļauti pat konstitūcijas projektā, vienā pakā ar apnullēšanos.
Tam vajag naudu, taču pašu alkatības dēļ sagrautais naftas tirgus, un Covid-19 pandēmija jau smagi sāk iedragāt ekonomiku, un sapnis par tautas vienbalsīgi atbalstītu mūžīgu prezidentūru ir apdraudēts.
“Galvenais uzdevums ekonomikas dienaskārtībā ir jauna investīciju cikla palaišana, panākt, ka investīciju apjoms pieaug ne mazāk kā par pieciem procentiem, bet labāk par pieciem līdz septiņiem procentiem gadā. Lai jau nākamajā gadā nodrošinātu ekonomikas izaugsmi augstāku par pasaules vidējo,” teica Krievijas federācijas prezidents Vladimirs Putins (2020.gada 12.februārī).
Gada sākumā Krievijas ekonomika bija labā stāvoklī.
Valsts un bizness ir pielāgojies strādāt, neraugoties uz Rietumvalstu sankcijām par iebrukumu Ukrainā. Bezdarbnieku maz, inflācija zema. Nacionālās labklājības fondā, kur tiek uzkrātas rezerves no katras eksportētās naftas tonnas, sakrāti 150 miljardi ASV dolāru, valsts bankas apcirkņos dažādās valūtās un zeltā vēl vairāk nekā 500 miljardi. Ekonomikas izaugsme 2019.gadā bija ap 1,3 procentiem no IKP. Mērķis šim gadam bija to dubultot.
Sabiedrības vairākuma ienākumi un uzkrājumi tā arī nav atguvušies no divkāršās rubļa vērtības samazināšanās 2014.gadā, kad dolāra kurss no aptuveni 30 rubļiem uzlēca līdz 60 – 70. Arī 2018.gadā uzsāktā pensijas reforma, paaugstinot vecuma slieksni par pieciem gadiem, izraisīja sabiedrības iebildumus.
Sabiedrības nemiers par ienākumu samazināšanos un pensijas vecuma palielināšanu lika Putinam ķerties pie sociālo jautājumu risināšanas. Pensiju indeksācija un minimālās algas noteikšana ne zemāk, kā iztikas minimums, ir iekļauta konstitūcijas projektā, līdz ar Putina prezidentūras termiņu dzēšanu. Mērķis tam ir viens – piekukuļot elektorātu, lai garantētu pozitīvu iznākumu balsojumā.
Ja vēl februāra beigās labie ekonomikas rādītāji un naftas cenas solīja garantētu varas saglabāšanas plāna izdošanos, marts tam izvērtās postošs.
Pirmais trieciens bija nafta, kas veido lielu daļu no Krievijas budžeta ienākumiem un ir rubļa un visas ekonomikas stabilitātes garants.
OPEC valstis ar Saūda Arābiju priekšgalā aicināja Krieviju solidarizēties un samazināt naftas ieguves apjomu par trīs procentiem. Tas bija nepieciešams, lai apturētu straujo cenu kritumu, ko izraisīja tobrīd vēl tikai Ķīnu paralizējošais Covid-19. Krievija nepiekāpās, jo cerēja, ka apjomu samazināšanu un zaudējumus kā daudzkārt līdz šim uzņemsies OPEC. Taču Saūda Arābija pieņēma Krievijas izaicinājumu un uzsāka naftas karu, palielinot ieguvi un lētu naftu piegādājot arī tradicionāliem Krievijas klientiem. Naftas cena nokrita līdz pat 20 – 30 dolāriem par barelu.
“Naftas cenas danco un lēkā, līdz ar tām nacionālās valūtas kurss un birža. Bet, izmantojot šo iespēju, gribu pateikt – esmu absolūti pārliecināts, ka mēs šo periodu pārlaidīsim, pārlaidīsim cienīgi un ekonomika kopumā kļūs stiprāka,” saka Putins.
Arī Krievija nepiekāpās, lai gan naftas ienākumi strauji saruka un rubļa vērtība kritās par ceturtdaļu. Uzkrātās rezerves pat ar tik zemu naftas cenu ļautu izdzīvot un saglabāt esošo budžetu pat četrus, piecus gadus. Nākamais trieciens bija daudz nepatīkamāks. No janvāra Krievijas valdības kontrolētās televīzijas stāstīja, ka Covid-19 nav bīstamāks par gripu.
“Ķīniešu gripa, sauksim viņu normālā vārdā, tā ir provokācija.
Nekādas īpašās kaites nav. No parastās gripas nomirts tūkstošiem reižu vairāk, nekā no šitā. 40 Cilvēku nomira! Pa šo laiku jau simti miruši no parastās gripas,” teica Krievijas domes deputāts Vladimirs Žirinovskis.
Tomēr marta vidū valdība saprata, ka ar šādu attieksmi mirušo būs pārāk daudz un tautu nevarēs apmuļķot. Valdība pieņēma izolācijas stratēģiju. Krievijā visiem strādājošajiem noteiktas brīvdienas līdz 30.aprīlim. Efektīga, plašam uzņēmēju lokam pieejama ekonomikas glābšanas plāna Kremlim nav. Putins Covid-19 grūtības ir pārcēlis uz uzņēmēju pleciem.
Eksperti naftas karu ar arābiem, rubļa svārstības un Covid-19 ekonomikas apstāšanos jau nodēvējuši par ”absolūto vētru”. Prognozes rāda, ka smaga recesija var ievilkties uz diviem gadiem. Bankrotā var nonākt līdz 3 miljoniem uzņēmumu, darbu var pazaudēt 10 miljoni krievu. Vissmagāk krīze skars privātos mazos un vidējos uzņēmumus. Tā pat kā citās valstīs, ir slēgti tirdzniecības centri, izklaides vietas un mazās ražotnes. Krievijas valdība televīzijā sola atbalstu.
Eksperti ir skeptiski par valdības atbalstu privātajiem uzņēmējiem. Jau pirmais solis – noteikt brīvdienas līdz 30. aprīlim bez kompensācijas biznesam, ir dramatisks. Labā situācijā ir valsts sektorā un varai pietuvināto valsts pasūtījumus saņemošo uzņēmumu strādājošie. Tiem ir brīvdienas un garantēti ienākumi. Tādi ir divas trešdaļas no nodarbinātajiem.
Tas ir Putina elektorāts. Privātie samaksāt darbiniekiem par sēdēšanu mājās nespēj.
Arī saņemt varas publiski solītās nodokļu atlaides, kredītu un komunālo maksājumu brīvdienas ir apgrūtinoši. “Ir ļoti daudz pasākumu, ko bizness neuzskata par pietiekamiem, kurus uzskata par palavinčitami, kas to neglābj. Nemaz nerunājot par to, kad nonāk līdz šo mehānismu piemērošanai, tas te vienmēr ir ļoti sarežģīti, tas kas saucas administrēšana. Ļoti grūti te viss iet. Ļoti nesaskaņota politika. Vakar paziņoja, ka kādus skaistumkopšanas salonus var atvērt. Tikko kā atvērās, tā policija un Krievijas gvarde tos sodīja ar neprātīgiem naudas sodiem. Nu kā tādos apstākļos var strādāt?” jautā politikas eksperts Andrejs Koļesņikovs.
Arī valdības apsolītos nodokļu atvieglojumus ir grūti iegūt. Biznesa glābšanai jārīkojas ātri. Taču ir viens šķērslis. Arī Nodokļu administrācijas ierēdņiem ir brīvdienas līdz 30.aprīlim. Eksperts ir pārliecināts, ka nevīžīgā attieksme pret privātajiem uzņēmējiem paplašinās ar Putina politiku neapmierināto rindas.
“Neapšaubāmi mēģinājums mobilizēt vēlētājus pēc pandēmijas būs daudz sarežģītāka, nekā tas būtu pirms pandēmijas. Vispirms jau vasara, visticamāk. Otrkārt, neapmierinātība ar ekonomisko politiku, sociālo atbalstu, tā pastāv un pastāv aktīvajos iedzīvotāju slāņos, starp tiem, kas nodarbojās ar privāto biznesu, kas ar saviem nodokļiem baroja šo valsti,” norāda Koļesņikovs.
Marta sākumā valsts ziņu aģentūra TASS bija sagatavojusi grandiozu projektu – 20 jautājumi Vladimiram Putinam. Iespēja intervēt prezidentu aci pret aci ir liels notikums arī varai pietuvinātajiem medijiem. Taču projekts izgāzās.
“Pēc 16, vai 18. sērijas šo lietu apturēja, jo, acīmredzot, saprata, ka tā spēlē pret Putinu. Viņš tik dīvaini izteicās šīs intervijas laikā, bija līdzīgs vectētiņam, kas sēž pie kāpņutelpas un apspriež pasaules politiku. Vai iekšpolitiku. Tas bija ļoti nesmuki,” norāda Koļesņikovs.
Intervija sakaitināja uzņēmējus. Tajā skaidri iezīmējās, ka privāto biznesu Putins neciena.
Eksperti ir pārliecināti, ka ekonomiskā un sociālā krīze, plašu sabiedrības grupu uzticības zaudēšana tomēr nebūs lūzuma punkts Putina valdīšanai. Jo pensionāru, valsts sektorā un pietuvinātajos uzņēmumos strādājošo vienmēr būs vairāk nekā puse.
