“Pusstundu vēlāk mēs attapāmies ellē…” Vīrietis atminas, kā no nāvējošā zemes nogruvuma Gruzijā izglāba savu mazo radinieci 1
Davits Jeladze kopā ar ģimeni 3. augustā devās pārgājienā netālu no Gruzijas kūrortpilsētas Šovi, kad to pārņēma spēcīgas lietusgāzes, kas izraisīja nāvējošu zemes nogruvumu. Jeladze un viņa 6 gadus vecā brāļameita Mašo pavadīja četras stundas, ar pēdējiem spēkiem cīnoties cauri dubļiem, lai nokļūtu drošībā. Zemes nogruvumā dzīvību zaudēja vismaz 19 cilvēki. Turpinoties pazudušo meklēšanai, 7. augustā Gruzijā tika atzīmēta sēru diena, vēsta medijs “Radio Free Europe/Radio Liberty”.
“Mēs bijām paradīzē, Šovi mežos, visa ģimene. Publicējām bildes internetā. Pusstundu vēlāk mēs attapāmies ellē…” stāstu iesāk Davits Jeladze.
Zemes nogruvuma dēļ Davits un mazā Mašo atdalījās no pārējiem un iestiga dubļos.
Davits rāda telefonā karti, kur pirms zemes nogruvuma atradās tilts. Tilts bija pirmais objekts, kuru skāra zemes nogruvums. Viņš ar Mašo pavirzijās nost no tilta, taču tuvāk upei pirmais zemes nogruvuma vilnis skāra viņus. Ja viņi būtu atradušies pie pašas upes krastiem, zemes nogruvums būtu paņēmis viņus līdzi.
Davits tālumā pamanīja viesnīcu, kura vēl stāvēja sveika un vesela. “Es teicu Mašo, ka mums ir jākustas, ja gribam izdzīvot. Sākumā viņa bija pārbijusies, tas bija ļoti garš ceļš, bet es viņu pierunāju. Viņa uzsēdās man uz muguras un mēs sākām kustēties. Es negribēju apstāties, jo es paskatījos uz augšu un nobijos, ka varētu izcelties vēl kāds zemes nogruvums,” stāsta Davits.
Lai nonāktu līdz viesnīcai, viņi četras stundas cīnījās caur bieziem dubļiem.
“Kādu brīdi Mašo gāja man blakus, bet tad viņa pateica, ka vairs nespēj paiet. Viņa teica: “Paskaties, manas pēdas ir asiņainas.” Es paskatījos, viņas kājas bija saskrāpētas un asiņoja. Viss viņas ķermenis un mati bija noklāti ar dubļiem. Es viņu uzliku atpakaļ plecos un tā mēs turpinājām ceļu,” stāstu turpina viņš.
“Mums priekšā bija koka gabals, es nolēmu iet gar to un lēkt tam pāri, bet lecot es nokritu. Es biju noklāt ar dubļiem līdz jostasvietai un nevarēju piecelties. Ar bērnu uz pleciem tas bija pārāk smagi. Tāpēc es viņu nocēlu zemē un teicu, ka man vispirms pašam ir jāizkāpj, citādi mēs abi tiksim ierakti dubļos. Man izdevās izkļūt ārā, es uzliku viņu atpakaļ plecos un tad mēs gājām un gājām. Es negribēju apstāties,” atminas Davits.
“Kad nonācām tuvāk viesnīcai, cilvēki steidzās mums palīgā. Viņi atnāca diezgan tālu, lai mums palīdzētu. Bija divi puiši. Viņi paņēma Mašo un aiznesa uz viesnīcu,” stāsta Davits.
Postošajos zemes nogruvumos dzīvību zaudēja vismaz 19 cilvēki. 7. augustā Gruzijā tika atzīmēta sēru diena, taču pazudušo meklēšana vēl turpinās.
