VIDEO: Prokurori pārsteigti par Zolitūdes traģēdijas spriedumu 0
Prokurori pārsteigti par šodienas tiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā un pēc iepazīšanās ar pilnu spriedumu lems par apelācijas protesta iesniegšanu, vēsta aģentūra LETA.
Pēc sprieduma nolasīšanas prokurori Kaspars Cakuls, Jekaterina Kušakova un Agris Skradailis vairākkārt žurnālistiem atkārtoja, ka viņiem nav skaidra tiesas motivācija, jo vēl nav pieejams pilns tiesas spriedums. Tajā pašā laikā prokurori uzskata, ka izdarīts viss maksimālais pirmstiesas izmeklēšanā un kriminālprocesa uzraudzībā.
Skradailis nedomā, ka šāds tiesas spriedums ir prokuratūras atbildība, taču viņš vispirms vēlas sagaidīt motivētu sprieduma tekstu, lai pieņemtu detalizētākus secinājumus. “Ja paliekam pie sava uzskata un pierādījumiem, tad apelācijas protests viennozīmīgi sekos,” paziņoja Skradailis.
Prokurors Skradailis vērsa uzmanību, ka parasti attaisnojoša sprieduma pamatā nav tikai pierādījumu trūkums, bet tas, “ka nav noticis noziegums vai konstatēts nozieguma sastāvs”. Zolitūdes traģēdijas lietā, visticamāk, runa ir par nozieguma sastāvu un tām cēloņsakarībām.
Attiecībā uz tiesas blakuslēmumu, kurā prokuratūra aicināta lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA “Vikom Industry” bijušajām amatpersonām un darbiniekiem, Skradailis norādīja, ka kopnes netiktu nogādātas būvobjektā, ja nebūtu apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta paraksta.
Tāpat prokurori vērtēs vai iesniegt apelācijas protestu attiecībā uz vienīgo šajā lietā sodu saņēmušo personu – Sergetu, jo tiesu debatēs prokurori rosināja viņam piemērot nedaudz lielāku cietumsodu.
Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien attaisnoja visus lietā apsūdzētos, izņemot būvinženieri Ivaru Sergetu, kuram bez sešu gadu cietumsoda piespriests arī liegums piecus gadus strādāt savā profesijā.
Pēc attaisnojošā sprieduma dzirdēšanas vairāku apsūdzēto sejās varēja vērot atvieglojumu. Visiem attaisnotajiem arī tika atcelti viņiem piemērotie drošības līdzekļi.
Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.
Tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.
Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.
Tāpat par nevainīgu atzīta SIA “Maxima Latvija” darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.
Tāpat tiesa ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA “Vikom Industry” bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.
Tiesa arī pieņēma vēl vienu blakuslēmumu, kurā konstatējusi, ka prokurori nepienācīgi pildījuši savus pienākumus, veicot uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā.
Tiesa Rīgas tiesas apgabala prokuroru Agra Skradaiļa, Kaspars Cakula un Jekaterinas Kušakovas rīcībā konstatējusi likumā “noteikto pienākumu nepienācīgu pildīšanu, veicot kriminālprocesu uzraudzību pirmstiesas kriminālprocesā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā.”
Blakuslēmumu tiesa nolēmusi nosūtīt izskatīšanai Ģenerālprokuratūrai un zināšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram.
Pērn novembrī apritēja seši gadi kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī.
Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process ildzis trīs gadus un 11 mēnešus.
Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzīja piecām personām. Šīs personas ir Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis, būvuzraugs Draudiņš, arhitekts Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Kumpiņš. Prokuratūra viņiem apsūdzības uzrādīja arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Balodim, Treijai un Meļņikovai – izvirzīja apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Pērn jūnijā prokuratūra tiesā pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru.
Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasīja piemērot būvinženierim Sergetam, kā arī veikala projekta būvekspertīzes veicējam Gulbim, būvuzraugam Draudiņam, arhitektam Kalinkam un “Re&Re” būvdarbu vadītājam Kumpiņam.
Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.
Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza piemērot trīs iepriekšminētajiem Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Balodim, Treijai un Meļņikovai.
Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasīja piemērot arī uzņēmuma “Maxima Latvija” darbiniecei Šuvajevai.
Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasīja noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.
Prokuratūra lūdza noteikt arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, proti, veikala ēku projektētājai arhitektu firmai “Kubs” tika lūgts noteikt piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, būvuzraudzības uzņēmumam “CM Consulting” – 200 minimālo mēnešalgu apmērā, uzņēmumam “Re&Re” – 6000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet “Maxima Latvija” – 2000 minimālo mēnešalgu apmērā.
Pašreizējās minimālās algas apstākļos “Re&Re” būtu jāmaksā 2,58 miljonu eiro sods, “Maxima Latvija” – 860 000 eiro sods, bet pārējiem – 86 000 eiro sods.
