Ekrānšāviņi no X

VIDEO. Pokemonu dumpis jeb Pikaču pret Erdoganu – simtiem tūkstoši izgājuši protestos 15

Turcijas ielās, kur pēdējās nedēļas laikā norisinās masu protesti pret prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, negaidīts tēls ir piesaistījis pasaules uzmanību — Pikaču. Šis ikoniskais Pokemonu tēls, kas parasti asociējas ar bērnu multfilmām un videospēlēm, ir kļuvis par jaunāko pretestības simbolu cīņā pret Erdogana režīmu.

Reklāma
Reklāma
Pirka viesnīcas Horvātijā… Ukrainā gaismā nācis armijas pārtikas iepirkuma skandāls, kur shēmas realizētāji piesavinājušies 18 miljonus ASV dolāru 24
Mājas
10 ēdieni, kurus nekad nedrīkst dot kaķiem — jūs būsiet pārsteigti
Veselam
Brīdina par paracetamolu: pasaulē visizplatītākajam pretsāpju līdzeklim atklāta savāda blakusparādība
Lasīt citas ziņas

Viss sākās, kad kāds protestētājs Antālijā, tērpies piepūšamā Pikaču kostīmā, tika nofilmēts, bēgot no policijas, kas izklīdināja demonstrantus ar ūdens lielgabaliem un asaru gāzi. Video ātri kļuva vīrusisks, un Pikaču tagad tiek dēvēts par “pretestības ikonu”, kas simbolizē tautas radošumu un izmisumu cīņā pret autoritārismu.

Pasaules mediji, tostarp India Today, The New York Times un Reuters, ziņo, ka Pikaču klātbūtne protestos piešķīrusi tiem neparastu, humoristisku pieskaņu, vienlaikus izceļot demonstrantu daudzveidību.

CITI ŠOBRĪD LASA

The Economic Times raksta, ka šis incidents “pārvērtis vietējo sacelšanos par globāli vīrusisku ziņu”, kamēr Al Jazeera norāda, ka kostīms simbolizē jauniešu iesaisti protestos, kuri izmanto popkultūru, lai paustu savu neapmierinātību.

Turcijas opozīcijas partija CHP pat dalījās ar video, jokojot: “Pat Pikaču skar piparu gāze,” tādējādi pastiprinot tēla popularitāti. Sociālajos tīklos lietotāji ķircinās, ka “Pokemoni ir sacēlušies pret Erdoganu”, bet daži to salīdzina ar agrākajiem protestu simboliem, piemēram, Gezi parka kustību 2013. gadā.

Kas notiek Turcijā un kāpēc nemieri?

Pikaču parādīšanās ir tikai viens spilgts moments plašākā krīzē, kas satricinājusi Turciju. Nemieri sākās 2025. gada 19. martā, kad Stambulas mērs Ekrems Imamoglu, Erdogana galvenais politiskais sāncensis, tika arestēts uz apsūdzībām par korupciju un saiknēm ar terorismu.

Vairāki simti tūkstošu cilvēku sestdien izgāja Turcijas lielākās pilsētas Stambulas ielās, protestējot pret pilsētas mēra Ekrema Imamoglu apcietināšanu un paužot atbalstu demokrātijas aizstāvībai, no notikuma vietas vēsta ziņu aģentūras AFP korespondents.

Opozīcijas Republikāņu tautas partijas (CHP) – protestu rīkotāju – līderis Ezgirs Ezels pauda, ka sestdienas demonstrācijā piedalās 2,2 miljoni cilvēku. “Ja mēs neapturēsim šo apvērsuma mēģinājumu, tas nozīmēs vēlēšanu urnu beigas,” Francijas laikrakstam “Le Monde” sacīja Ezels.

Populārā Stambulas mēra apcietināšana tiek uzskatīta par politisku izrēķināšanos, lai viņš nevarētu kandidēt prezidenta vēlēšanās un mest izaicinājumu Redžepam Tajipam Erdoganam.

Kārtējās prezidenta vēlēšanas Turcijā paredzētas 2028.gadā.

Reklāma
Reklāma

Imamoglu tika aizturēts 19.martā, varasiestādēm apsūdzot viņu “noziedzīgas organizācijas” vadīšanā un korupcijā. Ziņu aģentūra “Anadolu” vēstīja, ka pret politiķi tiek veikta izmeklēšana par terorismu. Viņš tiekot apsūdzēts par atbalstu valstī aizliegtajai Kurdistānas Strādnieku partijai (PKK).

Pats Imamoglu noliedz viņam izvirzītās apsūdzības.

Jau 19.marta vakarā Stambulā sākās protesti pret viņa aizturēšanu, kas pārņēmuši arī citas Turcijas pilsētas. Šīs demonstrācijas jau kļuvušas par lielāko ielu protestu vilni pēdējo desmit gadu laikā.

Varasiestādēm vēršoties pret protestu kustību, aizturēti aptuveni 2000 cilvēku.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.