VIDEO. Plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis stāsta Pēterim Apinim par privātmedicīnas priekšrocībām un neveiksmīgo valsts medicīnas menedžmentu
0
Jānis Zaržeckis ir plastikas ķirurgs, strādā Dr. Zaržecka un Dr. Krūmiņa plastiskās ķirurģijas klīnikā Ādažos. Ķirurģijā jau 40 gadus.
Pasaules haoss ir normāla pasaules sastāvdaļa. Entropija pieaug. Cilvēku piepūle sakārtot entropiju tikai palielina lielo pasaules haosu. To mēs tagad visā politiskajā arēnā varam redzēt. Attiecībā par Latvijas medicīnu, konstrukcija veidota tā, ka medicīna ir pabērna lomā.
Problēmas netiek risinātas. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā konsekventi netiek uzbūvēta uzņemšanas un neatliekamās palīdzības nodaļa, NMPD brigādes stāv rindā un nevar nodot pacientus. Nav taču karš, nav pandēmijas, bet mašīnas stāv rindā. Briesmīga dīkstāve, pacienti nesaņem palīdzību.
Stradiņa slimnīcas korpusam vajadzēja būt uzbūvētam 2023. gadā, bet ministram nepatika celtnieki, līgums tika lauzts, pēc tam neviens celtnieks negrasās šo objektu pārņemt. Trakākais jau ir tas, ka nepabeidz būvēt vienu slimnīcu, bet grib jau otru būvēt. Te ir stāsts par lēmumu pieņemšanu. Jānim Zaržeckim ir labs draugs, uzņēmējs. Jānis viņam prasa – ko Tu dari savā darbā? Viņš atbild – zini, es neko nedaru. Vienīgais, kas man jādara – man jāpieņem lēmumi. Bet viņa lēmumi ir lieli un atbildīgi. Un, ja viņš pieņem pareizus lēmumus – visiem ir darbs un bizness attīstās.
Medicīnā tā nav. Vajag taču lielu meistarību, šādu lielu projektu kā Stradiņa slimnīcas būvi nolaist vienkārši uz grunti. Problēma ir tāda, ka nav nekādas atbildības. Sākot no ministra, ministrijas lielajiem štatiem, slimnīcas padomes, slimnīcas valdes, kas visi saņem brīnišķīgu atalgojumu. Viņiem būtu jāpieņem lēmumi, bet viņi visi “nolaiž luni”, un viņiem par to nekas nav.
Jānis Zaržeckis arī ir uzņēmējs, viņš dod darbu 16 mediķiem, un viņam ir atbildība par lēmumiem, kurus viņš pieņem. Viņš domā – ja viņš būtu kādā valdē, kur katru mēnesi uz kredītkartes nokrīt labs atalgojums, varbūt viņš arī savas pelēkās šūniņas neiesprindzinātu. Jo nebūtu nekādas atbildības, ja rezultāti būtu slikti, par šādu bezdarbību viņu ieliktu vēl divās citās valdēs, piemēram dzelzceļā vai lidostā. Kā bijušo Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāju, automehāniķi Imantu Paeglīti savulaik izmeta no slimnīcas, bet ielika Rīgas ūdenī un Latvijas loto. Pilna Latvijas birokrātija ar šādiem lēmumus pieņemt nespējīgiem, neaizvietojamiem cilvēkiem.
Ja mēs sistēmu nemainīsim, mēs nevaram gaidīt, ka sistēma ies uz priekšu. Jo vienkārši ir tā – ministrijas ierēdņi un padomju locekļi pieņem kļūdainus lēmumus, bet pēc tam iet uz Saeimu, un prasa papildus naudu siltumam, tehnoloģijām un slimnieku ēdināšanai, jo citādi flagmanis aizvēršoties. Un viņi par saņem balvu par nesaimniecisko rīcību – no budžeta viņu iztrūkumus un parādus nosedz.
Privātam uzņēmējam kā Jānim Zaržeckim ir jāpieņem pareizi lēmumi, jo kļūdainiem lēmumiem būtu skaudras konsekvences. Par pakalpojumiem nauda ir jānopelna. Ir uzņēmums, kurš strādā, un tam ir viens grāmatvedis nevis milzīgs birokrātu bars kā valsts slimnīcās. Jāņa Zaržecka privātai slimnīcai ir līgums ar NVD, un bieži pacientiem par operācijām gandrīz nekas nav jāmaksā. Uz rokas operācijām viņiem nav jāgaida rindā. Tiek sniegts perfekts pakalpojums, bet tas ir privāts. Pacienti netic, ka tas viss ir privāta darba rezultāts. Privātais vienmēr izdarīs racionālāk un labāk.
Tik ilgi, kamēr sistēma neprasīs amatpersonām atbildību par kļūdainiem lēmumiem vai vispār lēmumu nepieņemšanu, mēs nevaram sagaidīt, ka kaut kas mainīsies.
Pasaule taču ir būvēta neticami loģiski. Ir dabas likumi, fizikas likumi, cilvēka uzbūve un funkcionēšana. Un šajā cilvēka organismā nav nekā lieka. Bet šīs padomes ir pilnīgi liekas.
Tas, kas sarūgtina, ir rindas pēc medicīnas pakalpojuma – pieejamības jautājums. Rindas ir cilvēku mānīšana. Liekulība no politiķu puses. Rindas jau nav pie ārstiem – ārsti ir gatavi strādāt. Pacienti stāv rindā pēc savas naudas, ko viņi paši ar nodokļiem ir iemaksājuši valsts budžetā. Ir traki, ja saslimstot tev šo naudu vajag uzreiz, bet tu viņu nevari dabūt.
Bet var uz to paskatīties no otras puses – tad, kad jāmaksā nodokļi. Pamēģini VIDam iestāstīt – pastāviet rindā – pēc pusgada es jums tos nodokļus nomaksāšu. Varbūt. Daļēji.
Patiesībā šī rinda pēc savas naudas – lai saņemtu veselības pakalpojumu, nemotivē cilvēkus maksāt nodokļus.
Prakse parāda, ka ceļš medicīnā ir privatizācija. Patiesībā jau NVD arī to saprot. Viņi novērtē sadarbību ar mums par rokas ķirurģiju, un pacienti ir apmierināti. Zaržecka klīnika nekad nebūs NVD rūpju bērns, jo pakalpojumi vienmēr būs sniegti vislabākajā veidā.
Protams veselības budžets ir par mazu, bet šo pašu mazumiņu privātais apsaimnieko racionālāk. Kaut vai tas piemērs, ka NMPD mašīnas stāv rindā, lai ievietotu slimnieku Stradiņa slimnīcā. Var taču slimniekus vest uz citām slimnīcām. Cik neracionāla ir šī ministrijas politika, dīkstāve pie slimnīcas ar pacientu maksā mašīnai, maksā personālam.
