VIDEO. Pirmo reizi pēdējo gadu laikā starptautiska tūristu grupa ieceļojusi Ziemeļkorejā – viņus šokējis tur redzētais 0
“Viena no dīvainākajām lietām, ko redzēju savā nesenajā ceļojumā uz Ziemeļkoreju,” publicējot nelielu ieskatu no ceļojuma sociālajā vietnē “Instagram”, raksta jūtūberis Maiks O`Kenedijs.
Neaizvaino līderus, neaizskar ideoloģiju un netiesā. Šādi galvenie noteikumi lasāmi ceļvedī, kas paredzēts Rietumu tūristiem, gatavojoties ceļojumam pāri robežai uz Ziemeļkoreju, iespējams, uz visslepenāko un represīvāko valsti pasaulē.
Rietumu tūristu grupa tika pārsteigta ar sirreālu priekšnesumu, kurā Ziemeļkorejas skolēni dejo un dzied uz animētu ballistisko raķešu fona pirmajā oficiāli sankcionētā ceļojumā pēdējo piecu gadu laikā.
Šis horeogrāfiskais skats bija tikai dīvainību aisberga redzamā daļa tiem nedaudzajiem tūristiem no vairākām pasaules valstīm, kuri devās četru dienu ceļojumā uz valsts ziemeļos esošo Rasonas reģionu.
“Ziemeļkorejieši nav roboti. Viņiem ir viedokļi, mērķi un humora izjūta. Un savā instruktāžā mēs mudinām cilvēkus viņos ieklausīties un saprast,” sarunā ar “BBC” norāda Rovans Bērds, kurš vada “Young Pioneer Tours”, vienu no diviem Rietumu uzņēmumiem, kas pagājušajā nedēļā pēc piecu gadu pārtraukuma atsāka ceļojumus uz valsti.
Ziemeļkoreja “aizzīmogoja” savas robežas Covid-19 pandēmijas sākumā, izslēdzot diplomātus, palīdzības darbiniekus un ceļotājus, kā arī padarot gandrīz par neiespējamu uzzināt, kas tur notiek.
Kopš tā laika Ziemeļkoreja ir vēl vairāk izolējusies no lielākās daļas pasaules, paļaujoties uz atbalstu no Krievijas un Ķīnas. Daudzi šaubījās, vai rietumniekus vēl kādreiz ielaidīs šajā valstī.
Taču pēc gadiem ilgas “spēlēšanās” Rovanam Bērdam un dažiem citiem tūres vadītājiem tika dota zaļā gaisma darbību atsākšanai. Tikai piecas stundas bija nepieciešamas, lai sapulcētu dedzīgu ceļotāju grupu.
Viņu vidū bija 28 gadus vecais britu jūtūberis Maiks O’Kenedijs. Pat jau ar zināmo valsts kontrolējošo un represīvo reputāciju viņu pārsteidza ārkārtēji augstais kontroles līmenis.
Tāpat kā visos braucienos uz Ziemeļkoreju, tūristus pavadīja vietējie gidi, kuri ievēroja stingru, iepriekš apstiprinātu grafiku. Tas ietvēra rūpīgi atstrādātus braucienus uz alus rūpnīcu, skolu un jaunu, pilnībā aprīkotu aptieku.
“Pāris reizes man pat vajadzēja viņiem paziņot, kad vēlos izmantot labierīcības,” sacīja Maiks. “Man tas nekad nav bijis jādara nekur citur pasaulē.”
Neskatoties uz pavadoņu nepārtraukto uzmanību, Maiks spēja pamanīties notvert reālās dzīves fragmentus. “Visi strādāja, nebija sajūta, ka kāds vienkārši tusējās. To bija drūmi redzēt.”
