VIDEO. Pienācis pēdējais termiņš, lai izšķirtos, vai Rīgā taps akustiskā koncertzāle 1
Šonedēļ galvenais notikums ar ilgtermiņa ietekmi kultūras dzīvei bija īpašs forums par Rīgas akustisko koncertzāli. Tomēr prieku par apņemšanos beidzot īstenot ieceri, kam treknu svītru pārvilka krīze, nākas dalīt ar dzīves prozu – forums notika vairāk tādēļ, ka šogad beigsies derīguma termiņš iespējai lielu daļu izmaksu segt ar Eiropas fondu miljoniem, ziņo raidījums LNT Top 10.
Tas, ka akustiskajai koncertzālei Rīgā piemērotākā vieta būtu uz 19. gadsimta beigās mākslīgi veidotā AB dambja, īpašā arhitektu plenārā tika izlemts jau pirms 15 gadiem.
Lai izvēlētos atbilstošāko projektu, tika rīkots starptautisks konkurss, kurā laurus plūca vietējie. Žūrija par labāko atzina arhitektu biroja “Sīlis, Zābers un Kļava” projektu.
Un tad sākās praktiskā puse. Sākotnējie aprēķini liecināja, ka pašas koncertzāles būvniecībai būtu nepieciešami no 20 līdz 30 miljoniem latu. Vēl tikpat satiksmes jautājumu risinājumiem, – vietai ir sarežģīti piekļūt ar auto, kā arī paša dambja tehniskais stāvoklis.
Zāles būvniecību bija plānots realizēt par valsts budžeta līdzekļiem, savukārt pārējo – par pašvaldības naudu. Nonāca līdz tam, ka Rīgas domē tika rīkots balsojums par koncertzāles lietderību, tomēr punktu uz daudziem gadiem pielika finanšu krīze.
Neliela virzība vērojama tagad, pēc gandrīz desmit gadu pārtraukuma. Kultūras ministrija šonedēļ Ministru kabinetā plāno sniegt informatīvo ziņojumu, lai pēc kāda laika valdības izšķirtos, kuru ceļu iet. Viens no variantiem paredz neko nedarīt, proti, no būvniecības attiekties. Savukārt, ja virzīties uz priekšu, galvenie jautājumi ir divi – kur būvēt un par kādu naudu.
Aptuvenā summa, kas iekļautu ne vien koncertzāles, bet arī nepieciešamās infrastruktūras izveidi uz AB dambja, tiek lēsti ap 90 miljoniem eiro.
Klātesot valsts prezidentam Raimondam Vējonim, šonedēļ publiskots pētījums par koncertzāles pienesumu ekonomikai. Tas balstīts citu valstu pieredzes analīzē, kur šādi projekti īstenoti, kā arī pielāgojot Latvijas specifikai.
Vai Latvija saņemsies un sāks ceļu pretim savai koncertzālei, izšķirsies šogad. Ja jā, tad atklāšana varētu notikt ap 2030. gadu.
Bet, zinot vietējo specifiku, mūzikas jomā iesaistītie piesardzīgi saka: “Cerams, ka tas notiks vēl manas dzīves laikā.”
