VIDEO. “Pfizer” direktore: Vakcīna pirms ieviešanas nav tikusi testēta uz slimības transmisiju. Vai Covid-19 pases vispār ir likumīgas? 441
“Twitter” izplatījies kāds pārsteidzošs video par Covid-19 vakcīnām, kas marķēts ar Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas logotipu. Tā ir centriski labēja politiskā grupa Eiropas Parlamentā.
Video Robs Rooss, Eiropas Parlamenta biedrs, norāda – ja tu nevakcinējies, tu esi antisociāls – to mums mēģinājuši iegalvot valdības pārstāvji. Jāvakcinējas ir ne tikai sevis pašu dēļ, bet arī citu dēļ – visas sabiedrības labā.
“Šodien tās izrādās pilnīgas muļķības. Covid-19 tēmas apspriešanā Eiropas Parlamentā viens no “Pfizer” direktoriem nupat atzinis – ieviešanas brīdī vakcīna nav tikusi testēta pret transmisijas apturēšanu. Tādējādi zūd viss Covid-19 pases juridiskais pamats.”
“Covid-19 pase izraisīja masveida institucionālu diskrimināciju, jo cilvēki zaudēja pieeju būtiskais socializēšanās daļai. Tas ir šokējoši un pat krimināli.”
Turpinājumā video redzami kadri no Eiropas Parlamenta sēdes.
Rooss tajā no tribīnes jautā: “Man ir īss jautājums Jums, Smallas kundze! Gribu uz to saņemt skaidru atbildi. Vai “Pfizer” Covid-19 vakcīna pirms ieviešanas tikusi testēta uz to, vai tā spēj apturēt slimības transmisiju sabiedrībā? Ja nē, lūdzu, to skaidri pasakiet! Ja jā, padalieties ar šo testu rezultātiem!”
Viņš īpaši uzsvēris, ka vēlas saņemt ļoti skaidru un precīzu atbildi.
Janīna Smalla, Pfizer starptautisko attīstīto tirgu prezidente, uz jautājumu tiešām sniegusi skaidru atbildi: “Attiecībā par to, vai pirms ieviešanas vakcīna tikusi testēta par tās spēju apturēt slimības transmisiju – nē, jūs ziniet, mums vajadzēja tobrīd zinātni kustināt ļoti ātri, lai vakcīnu varētu ātri ieviest tirgū.”
Ziņu aģentūra LETA iepriekš jau ziņoja, ka līdz 31.augustam pamata vakcinācijas kursu pret Covid-19 pabeiguši 1 301 582 Latvijas iedzīvotāji, aģentūra LETA noskaidroja Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC).
Šobrīd Latvijā pieejamas gan orģinālās, gan pielāgotās vakcīnas vakcinācijai pret Covid-19. SPKC norāda, ka balstvakcinācijai rekomendētas pielāgotās vakcīnas, taču var būt situācija, kad cilvēks vēlas arī baltstvakcinācijai izmantot orģinālo vakcīnu pret Covid-19, un šāds lēmums tiek pieņemts, konsultējoties ar ārstu.
Kopumā līdz augusta beigām vismaz vienu balstvakcināciju veikušas 532 586 personas, savukārt otro – 1282 personas.
Saskaņā ar SPKC datiem līdz 15.augustam, Latvijā šobrīd pieejamas 1,271 miljons Covid-19 vakcīnu devas – “Comirnaty”, kas rekomendēta pieaugušajiem un bērniem, “Janssen”, “Nuvaxovid”, “Spikevax”.
SPKC atgādina, ka vakcīnas ir derīgas un izmantojamas primārai vakcinācijai vai balstvakcinācijai pēc konsultācijas ar ģimenes ārstu. Savukārt adaptētās vakcīnas ir reģistrētas kā balstvakcīnas, vienlaikus Latvijā pēc Imunizācijas valsts padomes rekomendācijas tās būs izmantojamas arī primārajai vakcinācijai.
Tāpat tikai oriģinālās vakcīnas šobrīd ir izmantojamas bērniem vecumā no 5 līdz 11 gadiem vai gadījumos, kad nav iespējams lietot mRNS vakcīnas, skaidroja SPKC.
Vienlaikus SPKC regulāri monitorē Latvijas vakcīnu portfeli, attiecīgi Veselības ministrijai sadarbībā ar Ārlietu ministriju organizējot vakcīnu ziedošanu. Šobrīd visā ES ir vakcīnu pārpalikumi, tādēļ Latvija kopā ar vairākām ES dalībvalstīm ir nosūtījusi EK oficiālu pieprasījumu pārskatīt EK ar Covid-19 vakcīnu ražotājiem slēgto līgumu nosacījumus, lai tie kļūtu elastīgāki un ļautu dalībvalstīm saņemt vakcīnas atbilstoši vajadzībām.
LETA jau rakstīja, ka Latvija uzskata, ka EK jāvienojas ar ražotājiem par tādiem līguma grozījumiem, lai dalībvalsts var pati brīvi izvēlēties vakcīnu piegāžu grafiku vai pārcelt piegādes uz noteiktu laika periodu. Tāpat būtiski, lai EK rūpīgi sekotu līdzi vakcīnu vajadzībām reģionā un konkrētās dalībvalstīs un proaktīvi iesaistītos vakcīnu pārdalē.
EK ar vakcīnu ražotājiem noslēgtie līgumi paredz, ka ikvienai ES dalībvalstij jāiegādājas iepriekš pasūtītais vakcīnu apjoms, neskatoties uz to, ka līdz ar vakcinācijas aptveres pieaugumu un pandēmijas pakāpenisko mazināšanos, zūd vajadzība iegādāties visas vakcīnas, kurām dalībvalstis pieteicās pandēmijas uzliesmojuma laikā.
Šobrīd līgumi neparedz iespēju atteikties saņemt pasūtītās vakcīnu devas bez finansiālām sekām dalībvalstij. Atteikšanās gadījumā dalībvalstij tāpat būtu jāsamaksā par visām pasūtītajām devām. Arī vakcīnu devu pārcelšana notiek ar atsevišķiem līgumu grozījumiem un ražotāja nosacījumiem, kam dalībvalstīm ir jāpiekrīt.
Patlaban daudzās ES dalībvalstīs izveidojusies situācija, ka daļu vakcīnu nav iespējams paspēt izmantot nacionālajās vakcinācijas kampaņās līdz šo vakcīnu derīguma termiņa beigām. Latvija un arī citas valstis uzver, ka sākotnējie lēmumi par nepieciešamo vakcīnu apjomu tika pieņemti apstākļos, kad nebija iespējams paredzēt, cik ilgs būs pandēmijas kritiskākais posms.
