VIDEO. Pētnieki vēlas, lai veiktu SAB rīcībā esošo VDK dokumentu inventarizāciju 1
Aizvien lielākas aizdomas par to, ka visi “čekas maisi” tā arī nekad netiks publicēti, rodas bijušajai VDK dokumentu izpētes komisijai. Tāpēc pētnieki rosina veikt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) rīcībā esošo VDK dokumentu inventarizāciju, vēstīja LNT ziņas. Tikmēr Saeima uzreiz pēc svētkiem gatavojas steigā grozīt likumu, lai publicētu vēl aizvien slepeno – trešo čekas aģentu kartotēku.
Bijusī VDK dokumentu izpētes komisija, kas tagad apvienojusies Publiskās atmiņas centrā, iebilst pret Saeimā tapušajiem likuma grozījumiem, kas liks arhīvam internetā publicēt pagaidām vēl slepeno papildus aģentu uzskaites kartotēku.
“Tas ir lieki par kaut kādiem sīkumiem mainīt ikreiz likumus, jo var gadīties, ka nākotnē šīs lietas var bieži atkārtoties, jo mēs jau neviens īsti nezinām, kādi dokumenti atrodas Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā (TSDC),” uzskata Publiskās atmiņas centra valdes priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.
Tā vietā vēsturnieki rosina veikt TSDC rīcībā esošo VDK dokumentu inventarizāciju.
Šobrīd pētnieki atklāj aizvien jaunus faktus, kas met aizdomu ēnu pār pilnīgu “čekas maisu” atvēršanu. “Ja mēs skatāmies uz ārštata darbiniekiem, kas ir nopublicēti kādi simts, te mēs apskatāmies dokumentos 1993. gadā, kad kartotēku nodeva TSDC, ir uzskaitīts, ka ir 339 ārštata darbinieki. Jautājums ir – kas ir noticis starplaikā un kas nav noticis?” jautā Kangeris.
Tikmēr Saeimas atbildīgā komisija jau pēc Lieldienām plāno skatīt pētnieku kritizētos likuma grozījumus. Kā ziņots, vēl aizvien slepenajā aģentu kartotēkā ir 109 tādas kartītes, kuras sabiedrība tā arī nav redzējusi.
Arhīvs internetā divas čekas aģentu kartotēkas – statistisko un alfabētisko – publicēja pagājušā gada nogalē. Šogad martā pētnieki cēla trauksmi, ka visas kartītes tā arī nav nopublicētas. Kā atklājās vēlāk, arhīvam to darīt nelika Saeimā pieņemtais likums.
Plašāk pievienotajā video.
