VIDEO. Pētera Apiņa sarunas par Latgali: Dagdas un Latgales medicīna – stāsta ģimenes ārste, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas valdes locekle Olga Golube
0
Dagda ir maza, jauka pilsētiņa, ārkārtīgi sirsnīga pilsēta ar jaukiem cilvēkiem, jaukiem pacientiem, ar vidusskolu un Daugavpils būvniecības tehnikuma filiāli. Bija Dagdas novads. Kopš kārtējās teritoriālās reformas 2021. gadā Dagda iekļauta Krāslavas novadā.
Dagdā ir Veselības centrs, kurā strādā 5 ģimenes ārsti, ķirurgs, acu ārsts, ausu kakla deguna ārsts, Dagdā ir sociālās aprūpes centrs.
Dagdas sākumi meklējami 17. gadsimtā, kopš te veidojies ciems. Bet no seniem laikiem nāk pastāsts – kā migrēja ciltis, redzēja ugunskurus un tā arī latgaliski teica “dag”, proti “deg”. Tā arī uz Dagdas ģērboņa ir fēnikss un ugunskurs.
Apkārt Dagdai ir desmit pagasti, katrs pagasts ir ar savu rozīnīti. Šī apkārtne ir ar brīnišķīgu dabu, skaistiem ezeriem. Visslavenākais un dižākais ir Ežezers, kurā visvairāk salu no Latvijas ezeriem.
Dagdas apkārtnē uzņēmīgu cilvēku virzīts ir labi attīstīts lauku tūrisms. Dagdas lauku tūrisma uzplaukums sākās kovida laikā. Nevarēja izbraukt uz ārzemēm, cilvēki sāka meklēt, un atrada Latgali. Un tad arī ļaudis uzzināja, ka pie Dagdas ir tādas pērles kā Beresnes Svētas Annas draudzes baznīca Svariņu pagastā, kas ir viena no vecākajām un skaistākajām baznīcām Latgalē, uzcelta 1805. gadā kā kā Bukmuižas draudzes kapela, ir 9 metrus gara telpa, tiesa, vēlākos gados paplašināta.
Izcila ir Andrupenes lauku sēta ar ēšanas un keramikas meistarklasēm. Latgales kulinārā mantojuma brīnumi ir kļockas, kuģeli, guļbešņīki, pancakas ar cymusu, asuškas, siers, sviests, zāļu tējas.
Latgalē trūkst darbavietas. Cilvēks jau var dzīvot jebkur, ja vien ir stabils finansējuma avots.
Ģimenes ārsta darbs un loma Latgalē nozīmē – ārsts ir tuvāks savam pacientam nekā lielpilsētas ārsts – Latgales ģimenes ārsts dzīvo konkrētā vidē un kļūst par daļu no katra cilvēka ģimenes. Latgales ģimenes ārsts saņem zvanu –”dakter, ko man darīt?” – ne tikai pie veselības problēmām, bet arī – sociālām un ekonomiskām problēmām. Pacienti dažkārt prasa aizdot naudu. Dažkārt atnāk pacients, ārste viņam izraksta antibiotikas, bet redz, ka pacients šīs zāles nenopirks, tad nu ārste aizdod naudu zālēm. Latgalē ārsts, kas izraksta zāles, parasti saņem arī jautājumu – cik maksā šīs zāles.
Pacientus nākas sūtīt uz slimnīcām – Krāslavas, Daugavpils un Rēzeknes – atkarībā no lokācijas un pakalpojuma pieejamības.
Olga Golube strādā arī Svariņu un Bērziņu pagastā. Otrā prakses vieta ārstei ir Svariņos, kurp ārste brauc katru nedēļu vienu dienu, bet pastāvīgi strādā ārsta palīgs. Ārste šobrīd ver vaļā trešo pieņemšanas vietu Asūnē, kur bija feldšerpunkts, feldšere aizgāja pensijā, divus gadus tika meklēta un neatrasta ārstu palīdze.
Aptieka Latgalē ir viena no veselības pamataprūpes vietām. Šobrīd Dagdā strāda divas aptiekas, bet visā apkārtnē – visos 10 pagastos aptieku vairs nav. Diemžēl aizvērusies arī aptieka Ezerniekos (farmaceite aizgāja pensijā), līdz ar to ļaudīm no Šķaunes līdz aptiekai Dagdā ir 37 kilometri. Aptiekāriem ar ārstiem Latgalē ir tuvs kontakts, vini ir labi pazīstami, bieži sazvanās, īpaši – ja e-veselība neiet, ja kādam vajag kaut ko steidzami.
Trešais spēks veselībā ir neatliekamās palīdzības dienests.
Jauni cilvēki arī Latgalē vairāk domā par skrīningu, vakcinēšanos, laboratoriskām analīzēm. Diemžēl vecākās paaudzes ļaudis, kas nāk no padomju laikiem, kad cilvēks nebija vērtība, vēl joprojām pārlieku maz rūpējas par savu veselību, viņi nevēlas uzzināt savu diagnozi, slēpj savu slimību. Stereotipi ir saglabājušies – staigāšu līdz pēdējam, gan jau kaut kā, nevēlos uzzināt kādu iespējami mirstamu kaiti.
