VIDEO. Pentagons bija pasaulē lielākā biroju ēka 80 gadus. Šī jaunā ēka pārņem titulu 11
Beļģijas pilsētu Antverpeni var dēvēt par pasaules dimantu tirdzniecības centru, savukārt lielākā daļa neapstrādāto akmeņu tiek iegūti Krievijā vai Āfrikā. Taču aptuveni 150 jūdzes uz ziemeļiem no Mumbajas, Indijā, atrodas mazāk zināma dārgakmeņu galvaspilsēta – Surata –, kur tiek griezti aptuveni 90% no visiem planētas dimantiem, vēsta “CNN“.
Tagad pilsētā Gudžarātas štatā šai industrijai paredzēta gigantiska ēka. Jaunatvērtā “Surat Diamond Bourse” tiek identificēta kā galamērķis vairāk nekā 65 000 dimantu profesionāļiem, tostarp griezējiem, pulētājiem un tirgotājiem. Plašais 15 stāvu komplekss ir uzbūvēts uz vairāk nekā 35 akriem zemes. Tirdzniecības centra arhitekti apgalvo, ka tajā ir vairāk nekā 7,1 milj. kvadrātpēdu platības, kas nozīmē, ka tas ir pārspējis Pentagonu kā pasaulē lielākā biroja ēku.
Paredzēts, ka projekts pirmos iemītniekus uzņems novembrī (pēc četru gadu būvniecības darbiem), no kuriem divus aizņēma Covid pandēmijas izraisītie traucējumi. Paredzams, ka šogad to oficiāli atklās Indijas premjerministrs Narendra Modi.
Jaunie fotoattēli, kas tiek kopīgoti tikai ar “CNN”, piedāvā ieskatu marmora grīdās un gaismas piepildītajos ātrijos, kas savieno vairāk nekā 4700 biroja telpu, kas var darboties arī kā nelielas dimantu griešanas un pulēšanas darbnīcas. 388 miljonus dolāru vērtajā projektā ir arī 131 lifts, kā arī ēdināšanas, mazumtirdzniecības un konferenču telpas darbiniekiem.
Ēkas ātriji tika veidoti tā, lai veicinātu dabisko ventilāciju caur ēku.
“Ir grūti… (dažiem) cilvēkiem katru dienu ir jāpavada trīsarpus līdz četras stundas, lai ierastos birojā un atkal atgrieztos mājās,” viņš sacīja videozvana laikā, aprakstot uzņēmumu pārcelšanos uz Suratu kā labāko variantu.
Demokrātisks dizains
Ēku izstrādāja Indijas arhitektūras firma “Morphogenesis” pēc starptautiska dizaina konkursa. Pārspēt Pentagonu nebija konkursa mērķis, “CNN” sacīja Gadhavi. Viņš sacīja, ka drīzāk projekta lielumu noteica pieprasījums, piebilstot, ka visus birojus pirms būvniecības iegādājās dimantu uzņēmumi.
“Morphogenesis” teica, ka tā izkārtojums rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan maziem, gan lieliem uzņēmumiem. Ir paredzēts, ka darbs tur ir visiem vienāds. Lai nokļūtu no ēkas ieejas vārtiem uz biroju nav nepieciešams ilgāks laiks par septiņām minūtēm.
Dizainu noteica arī “Morphogenesis” pētījumi par to, kā darbojas Indijas dimantu tirdzniecība. Arhitektūras biroja līdzdibinātājs Sonali Rastogi vērsa uzmanību uz deviņu 1,5 akru pagalmu sēriju ar sēdvietām un ūdens elementiem, kas var kalpot kā ikdienišķas tikšanās vietas tirgotājiem. Rastogi sacīja, ka to ietekmējis fakts, ka daudzi neformāli darījumi notiek ārpus biroja vides. “Pasūtījumi, iespējams, tiek pieņemti iekšienē, taču gandrīz visi darījumi starp cilvēkiem notiek ārpusē,” viņa sacīja, aprakstot pagalmus kā publiskus parkus, kur, domājams, visas šīs darbības notiks.
Pārveidošanas plāni
Ambiciozais plāns, kuru publiski slavējis premjerministrs Modi, paredz uzbūvēt “gudru” pilsētu gandrīz 700 hektāru (1730 akru) platībā Dienvidsuratā. Gadhavi teica, ka jaunais dimanta mezgls kalpos kā “enkura nomnieks” šajā apgabalā. Tikmēr Rastogi ziņoja, ka viņas firma risina sarunas ar potenciālajiem klientiem par citiem projektiem šajā rajonā, tostarp konferenču centru.
Arhitekte atzina, ka šai ēkai nav “ļoti ievērojamas savas arhitektūras valodas”, taču pauda cerību, ka ilgtspējīgs dizains veidos pilsētas turpmāko attīstību, kur vasaras temperatūra var pārsniegt 43° C.
“Morphogenesis” apgalvo, ka tā dizains patērē pat par 50% mazāk enerģijas nekā maksimāli atļautais, lai nopelnītu Indijas Zaļās būvniecības padomes “platīna” novērtējumu. Arhitekti saka, ka tā forma tika izstrādāta, lai izvadītu valdošos vējus cauri konstrukcijai, savukārt zem grīdām cirkulē atdzesēts ūdens, lai samazinātu iekštelpu temperatūru.
Lai gan atsevišķi biroji izmantos tradicionālo gaisa kondicionēšanu, Rastogi lēš, ka aptuveni puse ēkas tiek dzesēta, izmantojot dabisko ventilāciju, bet koplietošanas telpas tiek darbinātas, izmantojot saules enerģiju. Ēkas plāns vairāk balstījās uz vidi un ilgtspējīgu dizainu nekā uz konkrētu arhitektūras valodu, viņi norāda.
