Pārrautās saites: sāpīgas nesaskaņas starp brāli un māsu par Krievijas iebrukumu Ukrainā 0
Karš Ukrainā sniedzas krietni aiz valsts robežām. Krievijas iekšienē karš ir sadalījis sabiedrību divās nesamierināmās nometnēs: tajos, kas iebilst pret karu, un tajos, kas atbalsta to, ko Kremlis dēvē par ”militāro operāciju”. Kopš 24. februāra daudzas krievu ģimenes savā starpā vairs nesarunājas vai sazinās reti. Vecāki ir pārtraukuši attiecības ar bērniem, vīri ar sievām un māsas ar brāļiem.
Šis ir fragments no “Current Time” filmas “Pārrautās saites” (režisors Andrejs Lošaks), kurā tiek attainotas dažādu ģimeņu un to locekļu savstarpējās attiecības pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Vika un Jakovs ir māsa un brālis no Ukrainas. Vika dzīvo Harkivā, savukārt Jakovs dzīvo Krievijā.
“Diemžēl mūsu vecāki atrodas Mariupolē un viņi nevar aizbraukt. Viņi nevar dzīvot normālu dzīvi vai pat vienkārši eksistēt,” stāsta Vika.
“Kad viņi paziņoja, ka [Krievijas armija] virzās uz Ukrainu, es domāju, ka viņi gatavojas ieiet [Kremļa atbalstīto separātistu kontrolētajās teritorijās], ieviest tur kārtību, un viss. Bet es domāju, ka šie cilvēki [pieņemot šos lēmumus] nav stulbi,” uzskata Jakovs.
“Es viņam nosūtīju fotogrāfijas no Harkivas, kad pie kādas daudzdzīvokļu mājas sprāga pirmā raķete. Viņš rakstīja: “Nu, tas nebija tiešs trieciens ēkai.” Tad es viņam nosūtīju fotogrāfiju ar daudzdzīvokļu māju, kurai trāpīja raķete. Viņš teica: “Kā jūs zināt, ka to izdarīja Krievija?”,” atminas Vika.
“Viņa tic radikālajai idejai, ka krievi ir pilnīgi ļauni, un mums ir diktators, kurš ir zaudējis prātu,” pārliecināts ir Jakovs.
“Nav iespējams neko pierādīt kādam, kurš pat nevēlas klausīties. [Viņš saka tādas lietas kā:] Kijevā pie varas ir nacisti, viņi ir…. Ko? Tu šeit dzīvoji, šeit dzīvo tavi tuvākie radinieki. Vai starp viņiem esi redzējis nacistus?” sašutumu par brāļa nostāju pauž Vika.
“Katra mūsu saruna noslēdzas negatīvi. Protams, man ir žēl. Tā ir mana māsa. Es biju viņai ļoti nodevies, bet viņa ir Ukrainas pusē,” stāsta Jakovs.
“Es nemitīgi domāju par Mariupoli, cik tā bija zaļa, par siltajiem pavasariem un vasarām, kaut ko tamlīdzīgu. Kad redzu, ka tagad tas viss ir nodedzis, es nevaru izteikt, cik tas ir sāpīgi. Tā ir mana dzimtā pilsēta…” nosaka Vika.
“Tikai laiks rādīs, vai tas viss bija tā vērts. Man patīk ideja par to, ka Mariupole kļūs krieviska ar Krievijas karogiem. Protams, ir grūti redzēt, ka tava dzimtā pilsēta tiek iznīcināta šādi. Bet man ir cits viedoklis par šo situāciju. Liela daļa vainas ir arī Ukrainas karaspēkam par Mariupoles iznīcināšanu. Liela daļa no tā. Neviens nevar teikt, ka viņiem nebija izvēles. Bet viņi būtu varējuši padoties, un tad nebūtu tik daudz upuru, viņi paši būtu palikuši dzīvi, un pilsēta būtu izdzīvojusi,” uzskata Jakovs.
“Es nebaidos atgriezties Harkivā un tikt saspridzināta — man ir bail aizmigt zem Krievijas karoga,” noslēgumā saka Vika.
