VIDEO. “Okupantu pakalpiņi vēlas izjaukt pasākumu, par kuru Gunārs Astra kritis un miris,” Bordānu sadusmo vakcinācijas pretinieki 990
Šodien uz Latvijas brīvības cīnītājam Gunāram Astram veltītā pieminekļa atklāšanu Rīgā tika ieradušies arī vairāki vakcinācijas pret Covid-19 pretinieki, kuri ar svilpšanu un trokšņošanu centās izjaukt pasākumu.
Līdz ar pirmajiem Valsts prezidenta Egila Levita vārdiem no klātesošo pasākuma skatītāju puses sākās svilpšana un trokšņošana. Tā turpinājās arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna runas laikā.
Prezidents trokšņiem nepievērsa uzmanību, savukārt Bordāns uzrunas sākumā pauda, ka viņam ir kauns un pazemojums dzirdēt, “kā tautas daļa, kas ir apmāta un, acīmredzot, okupantu pakalpiņi”, vēlas izjaukt pasākumu, kas veltīts par valsts brīvības kritušajam Astram.
Ministrs lūdza trokšņojošos cilvēkus pamest pasākumu un ļaut citiem godināt Astru. Viņš piebilda, ka cīņa par Latviju, acīmredzot, nav beigusies.
Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska aģentūru LETA informēja, ka policija vērtēs, vai šajā pasākumā tika pieļauti pārkāpumi. Policijā gan neprecizēja, kāda veida iespējamie pārkāpumi tiek vērtēti. Neviena persona patlaban nav aizturēta.
Jau vēstīts, ka šodien Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju atklāja Gunāra Astras piemiņai veltītu pieminekli “Nebaidies!” Baumaņa skvērā pretim tiesas ēkai, kurā Latvijas slavenāko brīvības cīnītāju 1983.gadā notiesāja LPSR Augstākā tiesa.
Latvijas neatkarības aizstāvi Gunāru Astru tiesāja divas reizes – 1961.un 1983.gadā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņu attaisnoja abās lietās.
1993.gada 18.novembrī Rīgā pie toreizējās TM ēkas Brīvības ielā 34 tika uzstādīta Astram veltīta piemiņas plāksne. Savukārt 2020.gada 14.jūlijā Ministru kabinets atbalstīja iniciatīvu par pieminekļa celšanu Gunāram Astram. 2020.gada decembrī Saeima izskatīja priekšlikumu par nepieciešamā finansējuma piešķiršanu šim mērķi no valsts budžeta un to atbalstīja.
Pērna gada 22.oktobrī latviešu brīvības cīnītājam Gunāram Astram būtu apritējuši 90 gadi. Gan pagājušā gada nogalē, gan šogad tiek organizēti pasākumi viņa piemiņas godināšanai, pasludinot šo laika posmu par Gunāra Astras gadu.
20.janvāris ir pasludināts par 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienu. Tajā notiks vairāki vērienīgi pasākumi. Individuāli visas dienas garumā cilvēki varēs nolikt ziedus II Meža kapos, godinot 1991.gada 20.janvārī bojā gājušos. Tāpat individuāla ziedu nolikšana notiks arī pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā pie bojā gājušo piemiņas akmeņiem.
LETA jau rakstīja, ka Latvijas Tautas frontes organizētās barikādes, kurās piedalījās Latvijas neatkarības aizstāvji no visiem novadiem, bija unikāls nevardarbīgas pretošanās paraugs.
Barikādes Rīgā sāka celt 1991.gada 13.janvāra vakarā. To mērķis bija aizsargāt Augstākās padomes ēku, televīziju, Daugavas tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus. 16.janvārī sāka aktivizēties OMON vienība, tomēr asiņainākie notikumi risinājās 20.janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Līdztekus apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks.
