VIDEO. “Objekts Pārdaugavā nav mēms vēstures liecinieks.” Valsts prezidents pauž pārliecību par Uzvaras pieminekļa demontāžu 0
Padomju okupantu atstātais objekts Pārdaugavā ir jādemontē, jo pie tā vairs nepiemin 2.pasaules karā kritušos, bet gan manifestē Kremļa imperiālistiskos naratīvus, paziņojumā sabiedrībai šādu nostāju pauž Valsts prezidents Egils Levits.
Kā uzsver Levits, tas, kādus vēstures simbolus valsts vēlas saglabāt un kādus nē un kādu vēlamies veidot Latvijas kopējo atceres telpu, “ir tikai un vienīgi mūsu pašu sabiedrības lēmums”.
“Objekts Pārdaugavā nav mēms vēstures liecinieks. Tas vienmēr ir bijis padomju okupācijas simbols.
Sarkanā armija šeit izdzina nacistiskās Vācijas okupantus un vienlaikus pati iedibināja padomju okupācijas režīmu. Tas ilga vēl 45 gadus un prasīja desmitiem tūkstošu nevainīgu cilvēku upuru. Mēs nebijām aicinājuši pie mums nedz vienus, nedz otrus okupantus,” saka Levits.
Prezidenta vērtējumā, objekts Pārdaugavā ilgstoši ir kļuvis par Krievijas autokrātiskā režīma instrumentu, kur vairs ne tik daudz piemin kritušos, cik lepojas ar piederību Putina “krievu pasaules” ideoloģijai un publiski manifestē Kremļa imperiālistiskos naratīvus un pasaules redzējumu.
Levits uzsver, ka pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu šis okupantu atstātais objekts Pārdaugavā ir ieguvis vēl papildu nozīmi. Kā atzīmē prezidents, pēdējās nedēļas notikumi parāda, ka tas spēj dažus iedvesmot uz ekstrēmu, Krievijas kara noziegumus glorificējošu rīcību publiskajā telpā.
“Imperiālistiskās “krievu pasaules” ideoloģijas publiskai manifestēšanai un kara noziedznieku glorificēšanai nav vietas demokrātiskā sabiedrībā. Krievijas pastrādātie kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci ir novilkuši skaidru robežlīniju,” sacīja prezidents, “latviešiem, visu tautību Latvijas patriotiem padomju krievu okupantu atstātais objekts Pārdaugavā ir kliedzošs simbols Latvijas okupācijai un Putina Krievijas militārajai agresijai pret kaimiņvalstīm. Tas iemieso nicinājumu pret Eiropas vērtībām un mūsu valsts pamatiem. Demokrātiskā sabiedrībā ar kara noziedzniekiem nelepojas. Tos tiesā par pastrādāto un nosoda.”
Prezidents ir pārliecināts, ka, ņemot vērā minētos apsvērumus, “šis Kremļa propagandas objekts ir jādemontē”.
“Mēs Latvijā nosodām nacistiskā un padomju totalitārā režīma pastrādātos noziegumus. Mēs Latvijā atceramies un godinām Otrā pasaules kara upurus, tostarp visu kritušo karavīru piemiņu. Mūsu viedoklis ir skaidrs: nav pieļaujama totalitāro režīmu attaisnošana, tāpat kā nav pieļaujama Krievijas agresīvā kara pret Ukrainu attaisnošana,” paziņojis Levits.
Levits arī mudina Saeimu pieņemt likumu grozījumus, lai objektu varētu nojaukt pēc iespējas ātrāk. “Šī objekta toksiskais starojums pārsniedz vienas pašvaldības mērogu. Tāpēc būtu svarīgi, ka par tā demontāžu lemtu Saeima, ar atsevišķu likumu noņemot visus birokrātiskos šķēršļus Rīgas domes lēmuma izpildei. Visiem iesaistītajiem – Rīgas domei, Saeimai un arī valdībai – ir jārīkojas saskaņoti, izlēmīgi un kopēja mērķa vārdā,” piebilda politiķis.
Kā ziņots, jautājums par padomju pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.
Vispirms Saeima 12.maijā pieņēma Ārlietu komisijas virzītos likuma grozījumus, ar kuriem tika atcelti juridiskie šķēršļi Uzvaras parkā esošā padomju pieminekļa nojaukšanai. Grozījumos noteikts, ka līdz Krievijas agresijas beigām Latvija aptur “Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību” 13.panta darbību. Šis pants līdz šim noteica, ka Latvija nodrošina memoriālo būvju saglabāšanu Latvijā.
Pēc tam 13.maijā Rīgas dome ārkārtas sēdē nolēma demontēt padomju pieminekli Pārdaugavā. Deputāti nolēma uzdot “Rīgas pieminekļu aģentūrai” veikt nepieciešamās darbības, “lai nodrošinātu objekta “Piemineklis Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem” demontāžu”. Par balsoja 39 deputāti, pret – 13. Nebalsoja viens deputāts, bet septiņi nebija ieradušies.
Rīgas domes vadība uzsvēra – lai būtiski paātrinātu pieminekļa demontāžu, speciālā likumā būtu jāparedz, ka iepirkumam tiek piemērota Publisko iepirkumu likuma norma, kas nosaka, ka komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur iepirkuma procedūru. Pieminekļa nojaukšanas darbu saskaņošanu var paātrināt, neapturot būvniecības ieceri, gadījumā, ja tā tiek apstrīdēta.
Savukārt pirms tam, neraugoties uz aicinājumiem 9.maijā pieminēt Krievijas agresijas upurus Ukrainā un nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, Rīgā, pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, devās cilvēki, lai arī ievērojami mazākā skaitā nekā citus gadus. Nākamās dienas rītā ziedi no pieminekļa tika aizvākti, kā rezultātā pie pieminekļa atkal tika pulcēti cilvēki. Vakarpusē pāris simti sanākušo jau uzvedās agresīvi un bravūrīgi, tostarp slavinot Krieviju un attaisnojot tās agresiju Ukrainā. Šo dienu notikumi ir sašķobījuši iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) krēslu.
