VIDEO: nokļūt pasaulē, kurā neviens nezina, kas ir bītli 0
Rietumu pasaulē droši vien retais nav dzirdējis dziesmu “Yesterday”. Taču Džeks Maliks attopas pasaulē, kurā neviens nezina, kas ir bītli. Un mūziķis, kura paša dziesmas par hitiem pēdējā desmitgadē tā arī nav pārvērtušās, nolemj šo situāciju izmantot savā labā.
2007. gadā bītlu mūziku savas filmas “Pāri Visumam” skaniskajam pavadījumam izmantoja Džūlija Teimore, un 33 kompozīcijas atbilstoši klasisku kinomūziklu uzbūvei pavadīja trīs jaunu cilvēku piedzīvojumus un pārdzīvojumus. Režisors Denijs Boils un scenārists Ričards Kērtiss izdomājuši vēl kādu citu veidu, kā atkal no lielā ekrāna ļaut skanēt slaveno liverpūliešu dziesmām. Proti, viņi filmas “Vakardien…” galveno varoni Džeku Maliku atmodinājuši pēc sadursmes ar autobusu, un apskrambātais, divus priekšzobus zaudējušais puisis saprot, ka ir vienīgais visā pasaulē, kuram kaut ko izsaka grupas “The Beatles” nosaukums un viņu dziesmas. Tā kā viņa paša karjera ir pamatīgi iebuksējusi un tālāk par Sofolkas mūzikas festivāla “Latitude” gandrīz tukšo dibenplāna telti – tajā skraida bērneļi un galvu ritmā krata vien padzīvojis pāris, kā arī Džeka draugi – viņš nav ticis, Malika galvā dzimst pārdroša ideja – izlikties par bītlu dziesmu autoru.
Jau pirmais mēģinājums – “Yesterday”, jo jauna ģitāra, viņaprāt, pieprasa lielisku dziesmu, – norāda, ka viņš ir uz pareizā ceļa. Sirdsapziņa gan runā pretī, taču viņš ir noilgojies pēc aplausiem un apbrīnas, kas jau drīz, pateicoties Eda Šīrana komplimentiem, puisi no vairumtirdzniecības bāzes padara par pasaules mēroga slavenību. Savu skarbo pirkstu tajā pieliks arī mūzikas menedžere amerikāņu komiķes Keitas Makinones izskatā, taču visam šikam, pompai un honorāriem nebūs nekādas nozīmes, jo Džeks apzinās, ka sirdsapziņa viņu drīz nograuzīs, bet mīļotā meitene aizies no viņa dzīves, ja vien viņš šādā tempā turpinās iesākto.
Naksnīgais brauciens
Džeks kā “The Beatles” dziesmu zinātājs nav vienīgā popkultūras vai sadzīves ainiņu korekcija, ko Denijs Boils un Ričards Kērtiss veikuši, un to darījuši gana aizrautīgi, pārliecinot arī Tribekas kinofestivāla organizatorus – tieši tur šopavasar notika “Vakardien…” pasaules pirmizrāde. Pārliecinošas stāvovācijas filma gan neizpelnījās, arī kinokritiķu viedoklis nav simtprocentīgi slavinošs, jo, izvairoties no lakonisma un ļaujoties “The Beatles” skaņu rindu izraisītajam sentimentam, Denijs Boils radījis teju Disneja pasaku cienīgu muzikālo komēdiju. Tās oriģinālo uzstādījumu slāpē nojaušamais stāstījums – bez pārsteigumiem gan neiztikt! –, bet lieliski izdekorē joki, kuros mūsdienīgā skatījumā apspēlētas bītlu dziesmas (epizode ar nosaukuma “Hey Jude” nomainīšana pret “Hey Dude” ir viena no redzamākajām).
Saspēles ķīmija starp galveno lomu atveidotājiem Himešu Patelu (britu TV aktieris) un Lilī Džeimsu (“Pelnrušķīte”, 2015, “Mamma Mia: Mēs atkal esam klāt”, 2018) ir viena no šī saldi romantiskā stāsta atslēgām, tāpat kā melnīgais britu humors un lielā sapņa piepildīšanas motīvs. Bet lielais stāsta notikumu ritenis savu spēku uzņem pēc kādas nakts, kad visā pasaulē uz 12 sekundēm pazūd elektrība – ar velosipēdu braucošais Džeks tajā brīdī saskrienās ar autobusu, un, kad viņš pamostas, tā jau ir pavisam cita pasaule.
Salīdzinājumi un mantojums
Taču – tāpat kā allaž – tajā ir Elija, viņa vārdos atbalstošie, taču izpausmēs garlaikotie vecāki, draugi, bez kuriem ikdiena noteikti būtu drūmāka, senlaiku paziņa, kurš vienmēr dzīvojis dažādu apdullinošu vielu mākonī, un mūzika. No nožēlojamiem pabiem viņš beidzot nokļūst uz lielās skatuves, un tā ir pavisam cita dzīve – ar pragmatisku menedžeru ordām, pārpildītu publicitātes kampaņas grafiku, diētu, stilistiem un vientulību.
Eda Šīrana tēls šo notikumu kaleidoskopu piepilda ar realitātes garšu, vienlaikus piešķirdams arī pašironisku noskaņu (sacensībā, kurš pirmais desmit minūtēs nāks klajā ar labāku dziesmu, protams, uzvar Džeks ar bītlu melodiju, un Šīrans ar skāņu smaidu sejā atzīst, ka salīdzinājumā ar savu “iesildītāju” viņš ir vien Saljēri pret Mocartu; filmā ne mazāk ironisks izskan arī “The Beatles” un “Coldplay” salīdzinājums). Boils parūpējies arī par izteiksmīgiem epizodiskiem varoņiem (vecais vīrs Džons ir nepārspējams trumpis!) un labākajās britu muzikāli romantisko komēdiju tradīcijās turpina jau aizsākto un pārskatāmā nākotnē – plaši pārstāvēto apakšžanru, kas izmanto skatuves leģendu mantojumu.
Biogrāfiskajām lentēm “Bohēmista rapsodija” un “Rocketman” nu blakus nostājies muzikāli ne mazāk iespaidīgs darbs, kas pat nemēģina iedziļināties reālu cilvēku likteņstāstos un adaptēt to aizraujošākos brīžus lielā ekrāna piedzīvojumos. Tā vietā Denijs Boils un Ričards Kērtiss stājušies uz sentimenta takas un “Vakardien…” karkasu būvējuši, izmantojot abiem jau zināmus elementus, kā arī ampelējas ar “kā būtu, ja būtu” nosacītību. Līdz bītlu ģenialitātei viņi nav aizsniegušies, taču liks kārtējo reizi pārskatīt šo mūziķu atstāto mantojumu un paskatīties arī uz Deniju Boilu kā režisoru. Viņa labāko filmu listē šī filma neiekļūs, taču par to, ka “Vakardien…” kā īstena vasaras lente sapelnīs pieklājīgu kasi, gan šaubu nav.
“Vakardien…”/”Yesterday”
- Lielbritānija, 2019
- Režisors: Denijs Boils
- Lomās: Himešs Patels, Lilī Džeimsa, Keita Makinone, Eds Šīrans, Džoels Frajs, Aleksandrs Arnolds, Džeimss Kordens
- No 27. jūnija kinoteātros
Filmas treileis:
