VIDEO. “Nesaprotu, uz kurieni šis viss iet….” Slavenā latgaliete Margarita reaģē uz miega speciālistes runām par bērnu spīdzināšanu 84
Tiesībsargs augusta vidū paziņoja, ka plāno aicināt Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju noteikt agrāko pieļaujamo mācību stundu sākuma laiku. Vienlaikus tiek veikta izpēte par izglītības iestāžu mācību darba laika organizēšanu. Viņa paziņojums izraisīja plašas diskusijas sabiedrībā, un viedokļu par šo jautājumu netrūkst vēl tagad – tie ir ļoti pretrunīgi.
Epilepsijas un miega medicīnas centra pediatre, miega speciāliste dr. Marta Celmiņa “Delfi” podkāstā “Zinātne vai Muļķības” dalījusies ar savu viedokli par šo jautājumu: “Ja mēs runājam tieši par pusaudžiem, tad viņiem skolas sākums plkst. 8.00, 7.30, 7.40 ir pilnīgi nepiemērots. Es pat teiktu tāda mentālā vai legālā spīdzināšana, jo teiksim, ja mēs zīdaiņus izprotam, pieņemam, respektējam, tad kāpēc mēs kā sabiedrība nerespektējam pusaudžu īpatnības?
Viņiem smadzenes strādā citādāk un miega hormons izdalās vēlāk, un tas nozīmē, ka viņi miegaini kļūst vēlāk nekā pieaugušie.Viņiem iekšējais pulkstenis ir pārbīdīts krietni uz priekšu, un daudz vairāk iegūtu gan jaunieši, gan sabiedrība, gan visa ģimenes vide uzlabotos, ja jauniešiem skola sāktos vēlāk.”
@zinatnevaimulkibas 👨🏫 Mēs kā sabiedrība nerespektējam pusaudžu īpatnības, uzskata miega speciāliste Marta Celmiņa, kura agro skolas sākumu salīdzina pat ar legālu spīdzināšanu. Skaties un klausies vairāk raidījumā “Zinātne vai muļķības”. #sif_maf2024 #skola ♬ original sound – Zinātne vai Muļķības. Podkāsts
Arī šis video izpelnījies pretrunīgas reakcijas. Kolorītajai Margaritai Kolosovai, ko sabierība iepazina šovā “X Faktors”, par šo tēmu ir pretējs viedoklis, ar ko viņa dalījusies vietnē “TikTok”. Viņa iesāk video: “Sieviete baigi gudri stāsta to, ka jauniešiem nevajadzētu tik agri celties uz skolu, jo viņiem kaut kāds savs pulkstenis esot un vēl kaut kas. Nesaprotu, par ko tad mēs gribam izaudzināt mūsu bērnus. Nu tad virzīsimies arī nedaudz tālāk. Pret mani arī notiek vardarbība.”
Viņa turpina: “Man jāceļas katru rītu uz darbu, es negribu tik agri celties. Varbūt jūs ar savām gudrajām zināšanām varat izdarīt tā, lai darba devējs samaksā par 8 stundām, bet mēs strādājam tikai 5? Ak, jā, man vēl brīvdienās citreiz ir jāstrādā. Dubultā vardarbība! Tā kā varētu mēs brīvdienās vispār nestrādāt, bet mums par to varētu maksāt. Vēl ir naktsmaiņas. Tas vispār ir pāri visam. Kā tik vardarbīgi var izturēties?”
“Jūs nolaidieties uz zemes! Es nesaprotu, par ko jūs gribat pataisīt tos bērnus, jauniešus. Viņš nevar no rīta piecelties? Nu laicīgi vakarā, lai iet gulēt! Es nesaprotu, uz kurieni šis viss iet. Nedod, Dievs, tādu nelaimi kā elektrības pārrāvumu. Viss, viņi pazudīs trīs priedēs! Audziniet viņus par patstāvīgiem, atbildīgiem cilvēkiem! Man nav vārdu,” Margarita norāda video noslēgumā.
@margarita.latgale #pozitīva #margaritalatgale #маруся ♬ original sound – margarita latgale
Kā ziņots, jūnijā Tiesībsarga birojs aptaujājis 3684 vecākus par mācību sākuma laiku skolās un skolēnu nokļūšanu uz skolai. “Lai gan tie rāda, ka vecāki pārsvarā ir apmierināti gan ar bērna miega ilgumu, gan stundu sākuma laiku, tas automātiski nenozīmē, kā tā ir visur un nekas nav jāmaina,” uzsver biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Aptaujas rezultāti liecina, ka vecāki kopumā atzinīgi vērtē bērna miega ilgumu – tas par apmierinošu atzīts 67% gadījumu. Vēl lielāka apmierinātība, proti, 75% gadījumu, ir saistībā ar bērna mācību stundu sākuma laiku.
Tai pat laikā teju ceturtā daļa jeb 22% vecāku nav apmierināti ar bērna mācību stundu sākuma laiku, īpaši par tā dēvēto 0.stundu. Tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka īpaši akūti tas iezīmējas Rīgā, Aizkrauklē, Salaspilī un Saldus novadā, kur 25% vecāku norādījuši, ka viņu bērniem parasti skola sākas laika posmā no plkst.7 līdz plkst.7.29.
Kopumā no visiem aptaujātajiem 48% aptaujāto norādījuši, ka stundas sākas laikā no plkst.8 līdz plkst.8.29, bet 46% gadījumu – laikā no plkst.8.30 līdz plkst.8.59.
Jautāti, kādā laikā bērns ceļas uz skolu, visbiežāk jeb 35% vecāku atzīmēja tādus celšanās laikus kā no plkst.7. līdz plkst.7.29, bet 34% atzīmēja, ka no plkst.6.30 līdz plkst.6.59. Gandrīz puse aptaujāto jeb 49% atzinuši, ka celšanās no rītiem ir ietekmējusi bērna mācību procesu, bet 60% gadījumu norādīts, ka tā ir ietekmējusi bērna pašsajūtu.
Tāpat tiesībsargs akcentē, ka daži vecāki norādījuši nesamērīgi agru celšanos, proti, laikā no plkst.4.30 līdz plkst.5. Lai gan aptauja nesniedz skaidru atbildi par šāda celšanās laika iemesliem, Jansons uzsver, ka to nepieciešams izpētīt padziļināti.
“Mēs sazināsimies ar to pašvaldību izglītības pārvaldēm, kurās ir norādīts nesamērīgi agrs stundu sākuma laiks, un aicināsim to pārskatīt. Savukārt Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju aicināsim noteikt agrāko pieļaujamo mācību stundu sākuma laiku,” norāda Grāvere.
Birojā uzsver, ka vecāki, kuri nav apmierināti ar mācību stundu sākuma laiku, norāda uz sekām – bērns ir miegains, nespēj koncentrēties, ir īgns, stundām jāpielāgojas visai ģimenei, no rīta netiek ēstas brokastis, kā arī pasliktinās sekmes.
Vienlaikus pozitīvi tiesībsargs novērtē to, ka gandrīz puse jeb 45% vecāki atzīmējuši – laiks, ko bērns pavada ceļā uz skolu, ir salīdzinoši mazs, proti, līdz 15 minūtēm.
Līdztekus aptaujā secināts, ka visbiežāk jeb 38% gadījumu vecāki saviem bērniem izvēlas skolu, kura ir tuvāk mājām, taču 35% gadījumu – pēc noteiktiem izglītības kritērijiem. Birojā atzīmē, ka vidusskolēnu vecāki ievērojami vairāk jeb 66% gadījumu skolu izvēlas pēc noteiktiem izglītības kritērijiem.
Savukārt, raksturojot skolas attālumu no mājām, 29% norādījuši, ka bērna skola atrodas mazāk nekā divu kilometru attālumā no dzīvesvietas vai arī gluži pretēji – 27% aptaujāto norādījuši, ka tā ir vairāk nekā desmit kilometru attālumā.
Līdztekus aptauja rāda, ka 40% gadījumu bērnu uz skolu kāds aizved ar automašīnu. No tiem mazliet vairāk par trešdaļu uzsver, ka tas rada apgrūtinājumu plānot laiku citu pienākumu veikšanai.
No aptaujātajiem 45% norādījuši, ka bērns ceļā uz skolu pavada līdz 15 minūtēm.
Lūgti komentēt, cik tālu no mājām atrodas sabiedriskā transporta pietura, 88% atzīmējuši, ka pietura no bērna dzīvesvietas atrodas līdz 15 minūšu gājienā, bet sabiedriskajā transportā līdz skolai jābrauc līdz 15 minūtēm (33%) vai līdz 30 minūtēm (33%).
Vienlaikus 70% vecāku norāda, ka, atbraucot uz skolu ar sabiedrisko transportu, bērnam ir jāgaida stundu sākums. Turpretī labāku ainu iezīmē to bērnu vecāki, kuru bērni brauc uz skolu ar pašvaldības transportu – 65% atzinuši, ka skolas autobusa kursēšanas laiki ir saskaņoti ar bērna mācību stundu sākuma laiku, līdz ar to bērns skolā ir laikus.
Tomēr aptaujā iezīmējas arī kopējas problēmas ar pašvaldības sabiedriskā transporta nodrošinājumu – tuvumā nav pieturu, šāds transporta veids nav pieejams, maršruti ir nepārdomāti, tiek pavadīts pārāk ilgs laiks ceļā, nav drošas vides, ir sastrēgumi un tamlīdzīgi, atzīmē Tiesībsarga birojā.
Kuram viedoklim tu vairāk piekrīti?
