VIDEO. Nepatīkami skati! Mežā atrod beigtu mežacūku – atradums pārsteidza un satrauca medniekus 0
Kādās medībās mednieki atrada bojāgājušu mežacūku, kuras atliekās jau rosījās mušu kāpuri. Apkārt bija manāmas dzīvnieku – plēsēju un maitēdāju aktivitātes pēdas, vēsta Medibam.lv.
Atradums, nešaubīgi pārsteidza un satrauca medniekus. Pirmā doma bija par to, ka, atgriežoties no medībām, obligāti ir jādezinficē zābaki un tepiķītis automašīnā. Gadījumā, ja dzīvnieks ir gājis bojā no Āfrikas cūku mēra. Visi ar bažām apskatīja dzīvnieku un sprieda, kādēļ tas varēja nomirt. Izskanēja arī pelēko kardinālu tēma, prātā domājot par malumedniekiem.
Lai arī skats un smaka nav no patīkamākajām, taču dzīvnieks tika apskatīts no visām pusēm. Diemžēl, tā stāvoklis neļāva secināt, vai tas ir gājis bojā dabisku apstākļu dēļ vai ievainojuma rezultātā.
Pēc medībām, kluba vadītājs nosūtīja informāciju par dzīvnieka atrašanās vietu Pārtikas un veterinārā dienestam (PVD), kura speciālisti paņems audu paraugus analīzēm. Ja tiks konstatēts Āfrikas cūku mēris, vieta tiks sakopta, atbilstoši biodrošības prasībām. Par atrasto mežacūku mednieku klubs saņems atlīdzību.
Pastāv vairākas iespējas, kādēļ dzīvnieks varēja iet bojā: autoavārija, ievainojums šāviena rezultātā, Āfrikas cūku mēris vai kāda cita slimība.
Kluba vadītājs paspēja ātri vien aptaujāt medniekus. “Pēdējā laikā neviens nebija pieteicis medības. Trīs nedēļas iepriekš viens mednieks ziņoja, ka aizšāvis garām mežacūkai. Iespējams, dzīvnieks tomēr bija savainots un visu šo laiku cīnījās par izdzīvošanu. Piemēram, ja trāpījums ir bijis vēderā. Pēc skata spriežot, meža rukša ķermenis tur guļ ne ilgāk kā nedēļu,” sacīja kuba vadītājs.
PVD izveidotās kartes un informāciju par slimības izplatību, konstatēts, ka tuvākais Āfrikas cūku mēra gadījums pēdējo sešu mēnešu laikā ir bija apmēram 80 kilometru attālumā. Pastāv iespēja, ka slimība pārlec, kā saka speciālisti, taču ticamāks šķiet autoavārijas vai ievainojuma variants. Piemēram, legālās medībās vai malumedībās.
Lai konstatētu aptuveno laika skalu, kad dzīvnieks būtu gājis bojā, var pievērsties kriminālistu pieredzei, kuri izmanto mušu kāpuru attīstības stadiju laika skalu.
Dipteroloģija pēta divspārņu – odu un mušu ‒ sistemātiku, ekoloģiju, evolūciju un saimniecisko nozīmi.
Dipteroloģijas zināšanas tiek izmantotas arī medicīnā (piemēram, mušu kāpuru terapija (maggot therapy) nedzīstošu brūču ārstēšanā) un kriminoloģijā (mušveidīgie divspārņi gada siltajā periodā ir galvenie dzīvnieku vai cilvēka līķa noārdītāji, un pēc mušu kāpuru attīstības stadijas ir iespējams noteikt nāves iestāšanās dienu).
Noziegumu un nelaimes gadījumu izmeklēšanā dipteroloģijas zinātniski dati tiek izmantoti diezgan plaši. Pētot mušu kāpuru un kūniņu attīstības stadijas, var diezgan precīzi konstatēt cilvēka, vai šajā gadījumā dzīvnieka bojāejas laiku.
